"Es domāju, ka viss ir kārtībā ar mugurkaulu, vienkārši mugurkaulam ir vajadzīga galva, un galvā ir zināšanas. Un otrs ir tas, ka galva atrodas uz ķermeņa, un ir svarīgi, ka visi locekļi darbojas vienādi, proti, roka zina, ko otra roka dara, un viss iet pareizajā virzienā. Tas nozīmē, ka ir konsenss par trīs lielajiem [valsts] uzdevumiem," viņa uzsvēra intervijā aģentūrai BNS, lūgta komentēt Latvijas pārstāvju darbību ES institūcijas.
"Ja jūs prasītu man kā Latvijas pilsonei, kura ir arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja, tad es redzu šos virsuzdevumus kā Latvijas pilsone - tā ir eiro ieviešana, ir svarīgi, ka ir šis nacionālais konsenss par eiro ieviešanu. Es teiktu, ka mans otrs lielais uzdevums ir spēcīgi reģionālie centri, turklāt nevis fragmentēti, bet tiešām atpazīstami, teiksim, deviņi spēcīgi reģioni, kas var ģenerēt darba vietas un attīstība nebūtu atkarīga no valsts dotācijām. Un trešais virsuzdevums ir uzņēmējdarbībai. Es runāju par to, ka jārada konkurētspējīgi atbalsta mehānismi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tā ir masa, kas pamatā dod darba vietas, un kooperācija var radīt arī pievienoto vērtību," Šulca vēl piebilda. Viņasprāt, šie uzdevumi ir stabili izpildāmi trijos gados, ja vien ir jaudīga un kvalitatīva valsts pārvalde un konkurētspējīgs privātais sektors.
EK pārstāve arī norādīja, ka Latvijā cilvēkiem bieži vien nav pilnīga priekšstata par to, ko valsts pārstāvji ES institūcijās dara un ko vispār caur tām var sasniegt.
".. punkts pirmais, lai runātu par to, kas ir jādara Eiropas Parlamentā ievēlētajiem pārstāvjiem no Latvijas, cilvēkiem ir jāsaprot, ko var panākt no Latvijas ievēlētie deputāti, un jāzina, ka Eiropas Parlaments (EP) ir vienīgā ES institūcija, ko tiešā veidā ievēlē Eiropas Savienības pilsoņi.. Un loģiski, ka EP deputātu galvenais pienākums ir aizstāvēt pilsoņu tiesības.. Ir svarīgi vispirms piedalīties vēlēšanās, tas ir demokrātiskais pienākums, un tas ir izmantots, bet svarīgi ir arī izlasīt Eiropas Parlamenta nu jau tagad ievēlēto deputātu darba programmas, tātad tās, kas bija vēlēšanu programmas, ko deputāti bija apņēmušies. Un te atkal ir sociālais dialogs, un te atkal ir sabiedrības jeb demokrātiskās kontroles uzdevums," Šulca paskaidroja, uzsverot, lai cilvēki varētu izmantot ES sniegtās iespējas un tiesības, tās vispirms ir jāzina.
Tieši zināšanu trūkumus par to, kā funkcionē demokrātija un lēmumu pieņemšana demokrātijā, viņasprāt, arī esot Latvijas pārstāvju un iedzīvotāju lielākā problēma attiecībā uz savu interešu pārstāvību ES.
"Ko tas praktiski nozīmē? Tas nozīmē, ka pirmais, protams, tā ir informācija par jaunām politikas iniciatīvām, un ir ļoti daudz dažādu kanālu, ieskaitot EP deputātu regulāras tikšanās, tātad informācija nedrīkst būt kampaņveidīga. Tātad tās ir tiešām regulāras un arī reģionos tikšanās ar Latvijas iedzīvotājiem," EK pārstāve pastāstīja, piebilstot, ka svarīga ir arī amatpersonu sadarbība un atbalsts, kā arī sociālais dialogs, proti, tas, ka pastāv "demokrātiskā kontrole un kopējā atbildība par to, lai būtu rezultāts".
"Un pēdējais, atgriežoties pie zināšanām, ir mīts par to, ka Brisele diktē un uzspiež. Es jau vienreiz minēju - eiro ieviešana, ja būtu Briseles diktāts, Latvija pašlaik būtu eirozonā. Tātad nacionālā kompetence ir dzelžaina, un juridiski [Eiropas] Komisija nedrīkst un nekad nedarīs to, jo tā ir demokrātiska apvienība," Šulca vēl minēja, akcentējot, ka šajā ziņā grēko arī ministri, kuri, atgriežoties no ES dalībvalstu pārstāvju sanāksmēm, nepatīkamos lēmumus skaidro ar to, ka "Brisele lika vai Eiropa lika". Kaut patiesībā tas ir visu dalībvalstu kopīgi pieņemts lēmums.
EK pārstāvniecības vadītāja arī klāstīja, ka ne tikai valdības, bet arī, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības, Darba devēju konfederācijas un citu organizāciju pārstāvji darbojas dažādās ES institūcijās, regulāri satiekoties dažādos līmeņos, par ko sabiedrība bieži nemaz nezina.
Līdz ar to, lai valsts pārstāvniecība ES būtu veiksmīgāka, vispirms nepieciešama regulāra komunikācija starp amatpersonām un sabiedrību un iedzīvotāju aktīva dalība politikas veidošanā, kā arī nacionālais konsenss par galvenajiem valsts uzdevumiem, par kuriem visi valsts pārstāvji iestājas.
"Tad es parasti saku, ka situācijā, kad strādās Latvijas pārstāvji Eiropadomē - tātad tie ir Latvijas ministri -, situācijā, kad strādās Latvijas priekšstāvji Eiropas Parlamentā identiski ar vienu virsuzdevumu, situācijā, kad sociālie partneri strādās savos Eiropas grēnijos, mēs varēsim izbaudīt to saldo uzvaras garšu, kādu mēs izjūtam, kad Latvijas hokeja komanda uzvar čempionātā," Šulca vēl piebilda.