EK rekomendācijās norāda - Latvijai ir jānodrošina, ka novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa izpildes 2016. un 2017.gadā attiecas tikai uz tiem izdevumiem, kas saistīti ar pensiju reformu un strukturālajām reformām veselības sektorā.
Tāpat Latvijai ieteikts samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem, nodrošinot izaugsmi veicinošas izmaiņas dabas resursu un nekustamā īpašuma nodokļos, kā arī uzlabojot nodokļu iekasēšanu.
EK arī iesaka Latvijai nodrošināt atbilstošus sociālās palīdzības pabalstus, kā arī veicināt nodarbinātību. Latvijai arī jāpasteidzas veikt reformas arodmācību programmā, iesaistot sociālos partnerus.
Tāpat Latvijai ieteicams konsolidēt pētnieciskās institūcijas un veicināt privāto investoru ieguldījumus inovācijās. Latvijai arī ieteicams preventīvi izskaust interešu konflikta iespējamību, kā arī izstrādāt vienotu juridisku ietvaru, kas attiektos uz visiem strādājošajiem publiskajā sektorā.
EK arī rekomendē Latvijai nodrošināt publisku maksātnespējas administratoru kontroli un uzraudzību. EK brīdina, ka investoru neaizsargātība maksātnespējas procesā var kavēt investīciju piesaisti.
Kā ziņots, EK vērtē Latvijas nacionālo reformu programmu "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai un Latvijas Stabilitātes programmu un uz tā pamata nāk klajā ar priekšlikumiem par ES Padomes rekomendācijām.
Ministru kabinets progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu apstiprināja šā gada 12.aprīlī. Tajā ir atspoguļota valdības politika ES Padomes rekomendāciju un "Eiropa 2020" stratēģijas mērķu izpildei.
Progresa ziņojumā ir atjaunots Latvijas nacionālajā reformu programmā aprakstītais vidēja termiņa makroekonomiskais scenārijs, izvērtēts Latvijas progress 2015.gada ES Padomes rekomendāciju izpildē, ir dots detalizētāks Latvijas NRP politikas virzienu apraksts, tostarp progress Latvijas kvantitatīvo mērķu "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā sasniegšanā, un ir atspoguļota informācija par ES fondu izmantošanu.
Progresa ziņojumā tiek atzīmēts, ka 2015.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 2,7%, sasniedzot straujāku izaugsmi nekā gadu iepriekš, kad ekonomika auga par 2,4%. Izaugsmes tempi paātrinājās, neskatoties uz nelabvēlīgo ārējās vides situāciju, un līdzīgi kā iepriekšējā gadā galvenais izaugsmes dzinulis bija iekšzemes pieprasījums.
Savukārt eksportu negatīvi ietekmēja saspīlētā ģeopolitiskā situācija, Krievijas noteiktās sankcijas ES ražotajiem pārtikas produktiem un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kā arī joprojām lēnā ekonomikas izaugsme eirozonā.
2016.gadā tiek prognozēts, ka IKP pieaugums Latvijā varētu sastādīt 3%, savukārt vidējā termiņā IKP pieaugs straujāk - 2017.gadā par 3,3% un turpmāk vidēji par 3,4%.
Ekonomiskā izaugsme un Latvijas īstenotie pasākumi 2011.-2015.gadā veicināja nodarbinātības rādītāju uzlabošanos un bezdarba līmeņa, tostarp ilgstošo bezdarbnieku īpatsvara un jauniešu bezdarba, samazināšanos. Tā, piemēram, Latvijas mērķis 2020.gadam attiecībā uz nodarbinātības līmeni iedzīvotājiem 20-64 gadu vecumā ir 73%. 2015.gadā šis rādītājs Latvijā bija 72,5%, kas nozīmē, ka Latvija jau gandrīz ir sasniegusi 2020.gada mērķi. Tāpat tiek prognozēts, ka Latvija sasniegs "Eiropa 2020" stratēģijas mērķus izglītības, enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā 2020.gadā.
Kā viens no galvenajiem izaicinājumiem "Eiropa 2020" stratēģijas mērķu sasniegšanā Latvijā ir joprojām salīdzinoši zems ieguldījums pētniecībā un attīstībā, it īpaši privātā sektora ieguldījums. Latvijas mērķis attiecībā uz šie ieguldījumiem 2020.gadā ir 1,5% no IKP. Saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem datiem par 2014.gadu Latvijas ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sastādīja tikai 0,69% no IKP.
Savās rekomendācijās ES Padome iesaka Latvijai 2015.-2016.gadā nodrošināt valsts budžeta sabalansētību, uzlabot profesionālo un augstāko izglītību, mērķtiecīgāk finansēt pētniecību un stimulēt privātā sektora ieguldījumus inovācijās, reformēt sociālās palīdzības sistēmu, veikt nodarbinātības atbalsta pasākumus un uzlabot veselības aprūpes pieejamību, uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un maksātnespējas procesa administratoru atbildību, uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, stiprinot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un uzlabojot interešu konflikta regulējumu.