Eiropas Komisijā tiek apsvērta iespēja atcelt zālēm piemēroto samazināto PVN likmi. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmētu zāļu cenu pieaugumu vismaz par 10%
Pieaugošajam satraukumam par aizvien dārgāku pārtiku, degvielu un komunālajiem maksājumiem nu pievienojušās arī bažas par to, ka krietni vairāk būs jāmaksā arī par zālēm. Dienas rīcībā nonākusi informācija, ka Eiropas Komisija (EK) sākusi diskusiju par to, vai zāles izņemt no to preču un produktu saraksta, kam tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Latvijas gadījumā tas nozīmētu, ka nodoklis no līdzšinējiem 5% uzkāptu līdz 18%. Ja šāds lēmums tiks pieņemts, tas varētu stāties spēkā 2011.gadā. Farmācijas firmas un Veselības ministrija (VM) norāda, ka šāds solis nav vēlams: firmas uztraucas par pārdošanas apjomu kritumu, ministrija — par sabiedrības veselību.
Ciestu veselība
Par šādām sarunām Diena uzzināja no Farmaceitisko ražotāju un asociāciju Eiropas federācijas internetā publicētā pārskata par federācijas un EK diskusijām par PVN samazināto likmi. EK Dienai apstiprināja, ka šobrīd notiek darbs pie direktīvas projekta, kas paredz precizēt līdz šim noteiktās PVN atlaides.
Patlaban iespējamā PVN likmju noteikšana zālēm gan neesot vienīgais jautājums, kas šīs direktīvas projekta kontekstā tiek apspriests. Tiek apsvērts, vai turpmāk vispār saglabāt iespēju piemērot pazeminātu PVN. Šāda kārtība ES ir spēkā kopš 1995.gada, un jau trīs reizes ir pagarināts periods, līdz kuram var piemērot pazemināto PVN likmi. Patlaban tā ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim. Latvija šādu samazināto PVN likmi 5% apmērā medikamentiem piemēroja 2004.gadā pēc iestāšanās ES.
Sarunās iesaistītā Farmaceitisko ražotāju un asociāciju Eiropas federācija jau paudusi stingru atbalstu tam, lai arī turpmāk medikamentiem tiktu saglabāta samazinātā PVN likme. Federācija uzskata, ka EK nav racionālu argumentu par labu tam, lai visam piemērotu vienādu PVN, turklāt lēmums atcelt pazemināto PVN medikamentiem varētu ietekmēt sabiedrības veselību, jo medikamenti ievērojami sadārdzinātos.
VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, kurš ilgus gadus bijis ministrijas Farmācijas departamenta direktors, par šādu ieceri līdz šim nav dzirdējis. "Taču man tas nepatiktu," viņš apgalvo. Viņaprāt, tas ir pārāk jutīgs jautājums un visdrīzāk nedotu tādu finansiālo ieguvumu, lai tas atmaksātos.
Līdzīgu viedokli izsaka arī Dienas uzrunāto farmācijas firmu pārstāvji. "Ņemot vērā pašreizējo patērētāju pirktspēju Latvijā, PVN likmes palielināšana medikamentiem visvairāk ietekmēs patērētājus ar zemu ienākumu līmeni, un tādējādi ierobežos viņu iespējas iegādāties kvalitatīvus medikamentus," stāsta vadošā farmācijas uzņēmuma Baltijas valstīs, a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis. Tā rezultātā cilvēki varētu būt spiesti ārstēties izmantojot citas metodes, biežāk ārstēties slimnīcās, kas savukārt nebūtu finansiāli izdevīgi veselības aprūpes sistēmai, pieļauj viena no lielākajiem zāļu lieltirgotājiem Latvijā — GlaxoSmithKline Pharmaceuticals Latvijas filiāles vadītājs Dins Šmits.
Ekonomiski — tikai godīgi
To, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā PVN paaugstināšana zālēm Latvijā nebūtu pieļaujama, norāda arī a/s Hansabanka vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Nākotnē šādu soli, viņaprāt, varētu spert tikai tad, ja kompensētu tā ietekmi uz mazturīgajiem. Tā kā to nav iespējams izdarīt īsā laikā, Latvija varētu piedāvāt kompromisu — atbalstīt priekšlikumu ar nosacījumu, ka tiek noteikts pārejas periods, kurā valsts varētu radīt citus atbalsta instrumentus. To uzsver arī Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds un kā visefektīvāko nosauc tiešo kompensāciju — lielākas nekā pašlaik pensijas, paaugstinātu minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo minimumu.
Tomēr EK priekšlikumam esot arī racionāls pamats, norāda kā P.Strautiņš, tā A.Strazds. "Samazinātās PVN likmes kā sociālās politikas instruments ir ļoti neprecīzs, jo tās attiecas uz visiem pircējiem, citiem vārdiem, tiek sniegta palīdzība arī cilvēkiem, kuri bez tās varētu iztikt," stāsta P.Strautiņš. Tādējādi arī atsevišķas nozares iegūst priekšrocības pret citām, jo to preces vai pakalpojumi kļūst relatīvi lētāki, skaidro A.Strazds, taču piebilst, ka tādā veidā valstij iet secen būtiski nodokļu ieņēmumi.
Pēc P.Strautiņa domām, nākotnē Latvijai vajadzētu tuvināties Ziemeļvalstu pieejai. "Tajās samazinātās PVN likmes izmanto ļoti maz, taču daudz rūpju velta tam, lai cilvēkiem būtu pietiekami lieli ienākumi kā medikamentu, tā pārtikas iegādei, kam virknē citu ES valstu lieto samazinātu PVN likmi," stāsta P.Strautiņš. Piemēram, Norvēģijā un Dānijā visiem medikamentiem ir tāds pats PVN kā pārējām precēm, bet Zviedrijā to piemēro bezrecepšu medikamentiem.
***
Kāds ir PVN medikamentiem un pārējām precēm Eiropā?
Valsts Standarta PVN PVN PVN recepšu (%) medikamentiem bezrecepšu medikamentiem
Austrija 20 20 20
Beļģija 21 6 6
Bulgārija 20 20 20
Kipra 15 0 0
Čehija 19 5 5
Dānija 25 25 25
Igaunija 18 5 5
Somija 22 8 8
Francija 19 2,1—5,5 2,1—5,5
Vācija 19 19 19
Grieķija 19 9 9
Ungārija 20 5 5
Īrija 21 0—21 0—21
Itālija 20 10 10
Latvija 18 5 5
Lietuva 18 5 5
Luksemburga 15 3 3
Malta 18 0 0
Nīderlande 19 6 6
Norvēģija 25 25 25
Polija 22 7 7
Portugāle 21 5 5
Rumānija 19 9 9
Slovākija 19 10 10
Slovēnija 20 8,5 8,5
Spānija 16 4 4
Zviedrija 25 0 25
Šveice 7,6 2,4 2,4
Lielbritānija 17,5 0 17,5
Avots: Farmaceitisko ražotāju un asociāciju Eiropas federācija
***
No 1.jūnija par sirds pilienu pudelīti prasīs recepti
Dažu māju aptieciņās korvalola pudelīte līdz šim ir bijusi viena no tām, kas cilāta visbiežāk — šis medikaments tiek lietots katra mazākā stresa situācijā, ja reibst galva vai sākušās sirdsklauves. No 1.jūnija to vairs ēst karotēm nevarēs, jo šīs zāles iekļautas to medikamentu sarakstā, kurus aptiekās varēs iegādāties vien ar ārsta recepti. Zāļu valsts aģentūra (ZVA) gan aicina cilvēkus būt saprotošiem, jo zāles no bezrecepšu medikamentu saraksta netiks izņemtas tāpat vien, — pēdējos gados palielinājies atkarīgo skaits, kas izmanto zāles, lai apreibinātos.
Lēmums par korvalola un nomierinošā līdzekļa valokardīna iekļaušanu recepšu medikamentu sarakstā tika pieņemts jau marta beigās un ir izsaucis lielu sabiedrības ažiotāžu. Šāds lēmums pieņemts, lai ierobežotu šo zāļu patēriņu apreibināšanās nolūkā. To, ka šāda problēma pastāv, Zāļu valsts aģentūrai ir norādījusi gan Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienests, gan Valsts toksikoloģijas centrs, jo pieaudzis to pacientu skaits, kam ir barbiturāta (korvalola un velokardīna sastāvā) intoksikācijas un saindēšanās.
Pēc ZVA sabiedrisko attiecību speciālistes Vijas Berlandes teiktā, pašlaik citu zāļu izsniegšanas kārtība nav mainīta. Sabiedrībā izskan viedoklis, ka Latvijā pārāk daudz medikamentu ir saņemami apmaiņā pret ārsta recepti. ZVA apkopotā informācija liecina, ka patiesi Latvijā bezrecepšu zāļu klāsts veido tikai 14%. Tomēr V.Berlande uzsver, ka visās valstīs šim skaitlim ir tendence samazināties.