Vienlaikus ekonomisti norāda, ka jau šogad lielāks akcents ir jāpievērš ienākumu palielināšanai, uzlabojot nodokļu iekasēšanu, kas nozīmē, ka esošie nodokļi ir jāiekasē no visiem.
"Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts uzsver, ka 2011.gada budžeta konsolidācija ir nepieciešama, lai tas būtu ilgtspējīgs, proti, spētu apkalpot ārējo parādu un izturēt ekonomikas recesijas arī nākotnē.
"Māstrihtas kritēriji ir tādi, kas atbilst šiem mērķiem, tāpēc Latvijai ir ejams eiro ieviešanas ceļš. Jo ātrāk to spēsim, jo mazāki nākotnē būs ar ārējo parādu saistītie budžeta izdevumi, jo vairāk varēs izdarīt ekonomikas attīstības veicināšanai," norāda Stikuts.
Viņaprāt, jau šogad lielāks akcents ir jāpievērš budžeta ienākumu palielināšanai, uzlabojot nodokļu iekasēšanu, jo pagājušā gada laikā nodokļu ieņēmumi procentos no (IKP) ir būtiski pasliktinājušies salīdzinājumā ar 2008.gadu.
"To, ka nodokļu iekasēšana varētu būt labāka, pierāda situācija Igaunijā, kur iekasēto nodokļu īpatsvars pret IKP ir pieaudzis, lai arī nodokļu likmes tur nav pieaugušas vairāk nekā Latvijā," saka Stikuts.
"Swedbank" ekonomists akcentē, ka tālāka nodokļu palielināšana būs neefektīva, bet, neuzlabojot nodokļu iekasēšanu, budžeta izdevumi būs jāsamazina vairāk.
"Izdevumu samazināšanai vienkārša cirpšana vairāk neder, algas valsts pārvaldē jau ir kritiski zemas, mazinot motivāciju strādāt efektīvi. Tātad rūpīgāk būtu jāpārskata valsts funkcijas. Tas pakalpojumu klāsts, kas valstij ir jāsniedz, ir jāatstāj, bet pārējais ir jālikvidē vai jānodod privātajam sektoram," iesaka Stikuts.
"Naudas izlietošanai jābūt lietderīgai, kā galveno kritēriju veiksmīgai funkcijas izpildei izvēloties nevis apgūtās naudas daudzumu, bet sasniegto rezultātu. Piemēram, nevis tik un tik naudas ir atvēlēts un apgūts bezdarbnieku pārkvalifikācijai, bet jaunu darbavietu radīšana un bezdarba samazināšana par noteiktu procentu," skaidroja Stikuts.
Arī "Parex Asset Managment" prezidents Roberts Idelsons norāda, ka rezerves, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus, neaizskarot sociālo budžetu, vēl ir, un tās jāmeklē valsts pārvaldes sistēmā.
"Turpinot strukturālās reformas, veicot aģentūru un ministriju skaita samazināšanu, joprojām var ietaupīt ievērojamus līdzekļus," pārliecināts ir Idelsons. "Tas, protams, rezultēsies publiskajā pārvaldē strādājošo skaita samazināšanā, bet tas nav nekas traģisks. Nodokļu palielināšana patlaban būtu liela kļūda, jo tā tikai paildzinās krīzi," norādīja eksperts.
Vienlaikus eksperts saka, ka papildus līdzekļus var iegūt no privatizācijas, jo valsts īpašumā joprojām ir diezgan daudz uzņēmumu, kuri var atrasties privātajā sektorā.
Savukārt "Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds norāda, ka 2011.gada valsts budžeta samazinājums, lai panāktu deficītu 6% robežās no IKP, tomēr ir mazāks - aptuveni 300 miljoni latu.
"Pat pesimistiski prognozējot ekonomikas attīstību, aptuveni 100 miljoni varētu būt budžeta ieņēmumu pieaugums ekonomikas izaugsmes rezultātā. Pārējos 200 miljonus būs "jāatrod", selektīvi palielinot atsevišķus nodokļus, piemēram, akcīzi degvielai, un turpinot samazināt izmaksas," norāda Strazds.
Kā ziņots, jau iepriekš finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzsvēris, ka turpmākajos divos gados valsts budžeta deficīts būs jāmazina par 800-900 miljoniem latu, uzsvaru liekot tieši uz 2011.gada valsts budžetu.
Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" izteikusies, ka valsts budžets 2011.gadā jāsamazina vēl par 400-500 miljoniem latu, bet, pat teorētiski likvidējot visas ministrijas un valsts dienestus, nevarētu iegūt pusi no šīs summas.
Nozaru ministriju centrālie aparāti valstij pavisam izmaksā 47 miljonus latu gadā. Valsts pārvaldes iestādēm paredzētais finansējums, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts nodarbinātības aģentūrai un citām iestādēm, kuras nekādi nevar likvidēt vai nodot privātās rokās, valstij izmaksā 138 miljonus latu gadā.
Viņa norādīja, ka būs sarežģīti izvēlēties, kādās jomās vēl ko samazināt, jo gandrīz visās jomās izdevumi jau ir būtiski samazināti. Piemēram, izglītībai 2009.gadā plānotais finansējums bija 437 miljoni, bet šogad paredzēti 355 miljoni latu. Sabiedriskai kārtībai un drošībai finansējums samazināts no 189 līdz 161 miljonam latu. Valsts atbalsts ekonomiskajai attīstībai pērn bija 277 miljoni latu. Šogad atliek 206 miljoni latu. "Ja tagad kādu jomu pasludināsim par neaizskaramu, tad citas izdevumu samazinājums, neizbēgami, skars vairāk," piebilda speciāliste.