Parāda atmaksāšanai reālākais Latvijas rīcības scenārijs ietverot esošā parāda pārfinansēšanu ar jauniem aizņēmumiem. Bet, kā saka ekonomists, tajā pašā laikā tiks meklēti veidi un atbilstošākais laiks, kad pārdot valsts rīcībā esošos, bet ne stratēģiski svarīgākos aktīvus, lai mazinātu parāda apjomu.
Viņaprāt, būtiskākais uzdevums ir panākt, lai parāds nesāktu nekontrolēti pieaugt, kas var notikt apstākļos, ja procentu maksājumu apjoma pieaugums apsteidz ekonomikas izaugsmes tempus.
Makroekonomikas eksperts secinājis, ka patlaban dominē īstermiņa skatījums - panākt tikai budžeta deficīta samazināšanos. Ilgākā termiņā nevarot izslēgt, ka noteiktos straujākas izaugsmes periodos var nākties arī veidot budžetu ar pārpalikumu, lai nodrošinātos pret ciklu ietekmi uz ieņēmumiem ekonomikas atslābuma periodos.
"Ir skaidrs, ka pārpalikumu budžetā panākt būs ļoti sarežģīti un būs jābūt lielai politiskajai gribai. Turpmākos gados ir sagaidāms liels spiediens uz budžetu, lai tiktu palielināti dažādi sociālie maksājumi, gan arī algas," pieļauj Gašpuitis.
Jau ziņots, ka kopējais valsts un pašvaldību parāds 2010.gadā palielinājies par 785,92 miljoniem latu jeb 18,3% un gada beigās bija 5,08 miljardi latu.