Tikai divas no pašlaik esošā Saeimas piecnieka, proti, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība, deva nepārprotamu atbildi, ka šāds ceļš pie tām ir slēgts. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Viesturs Silenieks bija gatavs visdažādākajai sadarbībai, pat neesot valdībā, jo kontakti ministrijās jau paliekot.
Diena šo eksperimentu sāka pirms 11. Saeimas vēlēšanām, taču vairāku partiju pārstāvji bija aizņemti ar priekšvēlēšanu laiku, tāpēc eksperiments ievilkās arī pēc vēlēšanām. Sākotnēji tika nolūkoti seši politiskie spēki, ieskaitot Šlesera Reformu partiju (ŠRP), taču, tā kā tās deleģētais pārstāvis Andris Bērziņš pirms vēlēšanām uz norunāto tikšanos neatnāca, pēc Saeimas vēlēšanām Diena nolēma ŠRP kā Saeimā neiekļuvušu spēku no šī eksperimenta norakstīt.
Jāatzīst, ka ziedojumu temats partijām izrādījās gana svarīgs, jo uz sarunu tās deleģēja partijās augsti stāvošus politiķus. Eksperimenta mērķis bija noskaidrot partiju pozīcijas, cik to pārstāvji ir toleranti pret šādu piedāvājumu, necerot, ka pirmajā sarunā var panākt kādu vienošanos.
Saskaņas centrs
Ar Saskaņas centra pārstāvi Borisu Cilēviču saruna notiek viesnīcā Radisson Blue Hotel Latvija vēl pirms vēlēšanām. Tā ilgst aptuveni stundu, un karstākais temats viņam jūtami ir politiskā situācija. Nacionāļi esot kļuvuši gudrāki, SC uzvara neesot gluži tik skaidra, spriež B. Cilēvičs un cenšas pārliecināt, ka viņa pārstāvētā partija nākamajā Saeimā grib būt citāda. «Pieņēmām politisku lēmumu par ministru kandidātiem aicināt profesionāļus, lai arī tie nav mūsu biedri,» kā piemēru izceļ B. Cilēvičs. Informācijas tehnoloģijas, var spriest, viņam nav īsti tuvas, un viņš atzīstas, ka SC ar to bijusi maza saskarsme. Tiesa, viņš gan uzskaita, ka valstij derētu vairāk rūpēties par datu drošību, datubāzes būtu unificējamas, kā arī pašvaldībās ir zems elektronisko pakalpojumu līmenis. Kā Applieds Technology varētu līdzēt SC? B. Cilēvičs atbildē svārstās: «Situācija ir pārāk nekonkrēta. Satiksimies pēc vēlēšanām, tad varēsim atgriezties pie šīs sarunas. Tad redzēsim savas ietekmes jomas.» Arī 30 tūkstoši SC tobrīd neiekārdina. «Negribam ne ar ko riskēt. Ja šobrīd ir cilvēki, kuri vienkārši vēlas ziedot, mēs esam priecīgi. Taču uzņemties kaut kādas saistības par šo sarunu mēs nevaram un negribam,» norāda B. Cilēvičs.
Kategorisks «nē» pret pašu principu gan tā arī neizskan, un saruna noslēdzas daudznozīmīgi. «Ziedojumi par kaut kādiem pakalpojumiem ir ārpus manas kompetences, bet mēs vienmēr esam gatavi sadarboties ar profesionāļiem.»
Zatlera Reformu partija
Nākamais ir Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs, kurš atšķirībā no B. Cilēviča IT jomā jūtas kā zivs ūdenī, jo ir valdes loceklis Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijā, taču aizdomas, ka Applieds Technology ir fikcija, viņam nerodas. Tikšanās notiek kafejnīcā netālu ZRP biroja.
E. Sprūdžs ir pārņemts ar pasaules mainīšanu. Saruna ir par ZRP programmu, par trūkumiem Latvijas ekonomikā, par to, ka jārīkojas kompleksi utt. Arī par IT lietām E. Sprūdžs runā ar aizrautību un protestu sirdī. ««Zog» ir īstais vārds. Tiek bezjēdzīgā daudzumā producēti projekti ar bezjēdzīgiem rezultātiem.» Kā risinājumu viņš piedāvā likvidēt projektu īstenošanu partiju interesēs, izskaužot atsevišķu uzņēmumu finansēšanu caur iestādēm, kurās sēž attiecīgo partiju pārstāvji. Viņaprāt, vajadzīga vienota struktūra, kas uzraudzītu IT pārvaldi valsts sektorā. «Citās jomās un nozarēs mums ir atbildīgās institūcijas, turpretim šajā nav,» norāda E. Sprūdžs un pauž, ka absolūti lielākās iepirkumu daļas e-pārvaldes jomā reālās izmaksas ir dalāmas vismaz ar 10, bet dažkārt arī ar 100.
Pie jautājuma par Applieds Technology ziedojumu viņš samulst un izskatās pat aizvainots. «Mēs neesam gatavi sadarboties nekādā mērā. [..] Piecciparu ziedojumu dēļ mums gan sabiedrība, gan tiesību aizsardzības iestādes uzdotu jautājumu - kādēļ? Kāda ir motivācija? Mums tas nav vajadzīgs. Un tādu mēs neredzam virzību.»
VL-TB/LNNK
Ar E. Sprūdžam līdzīgu nostāju no Nacionālās apvienības uz sarunu kafejnīcā netālu no Saeimas ierodas Einārs Cilinskis. Līdzi paņēmis palīgu Jāni Ratkeviču. Liela sarunas daļa tiek veltīta e-paraksta ieviešanas nejēdzībām, kā arī par to, ka e-pārvaldes risinājumi ir sadrumstaloti un nepieciešama centralizācija. Jāpanāk esot arī, ka iedzīvotāji saskarsmē ar valsts pārvaldi daudz biežāk izmanto tehnoloģijas, lai to īstenotu, J. Ratkevičs pat ierosina katram iedzīvotājam izveidot savu profilu līdzīgi kā draugiem.lv. Ņemot vērā, ka saruna notiek divas dienas pirms vēlēšanām, atklājas arī nacionāļu politiskās ambīcijas, piemēram, viņi gribot vadīt izglītības nozari, Vides un reģionālo attīstības ministriju, kā arī «kūrēt» tieši e-jomu. «Par Ekonomikas ministriju mums ir viedoklis - tā ir tik sliktā stāvoklī, ka bez reformēšanas un apvienošanas darboties nevar,» E. Cilinskis iemet akmeni ekonomikas eksministra Arta Kampara dārzā.
Taču Applieds Technology ziedojuma piedāvājums cieš fiasko. «Mūsu partija nepārdod savus pakalpojumus, nodrošinot kaut kādas priekšrocības kaut kādos konkursos, kur mums varētu būt ietekme. Mēs nevēlamies kļūt pastarpināti atkarīgi no kādas firmas,» pauž E. Cilinskis un min - ja tāda prakse konkursos esot, tad tā ir jāizskauž. «Ja izveidosies koalīcija - ZRP, Vienotība un mēs -, tad šī politiskā kultūra varētu jūtami pamainīties. Protams, es negalvoju, ka līdz galam Vienotībā ir tikai cilvēki, kas manu nostāju atbalstītu, bet mēs gribētu mainīt politisko kultūru, nevis kļūt par tās sastāvdaļu.»
Vienotība
Saruna ar Arvilu Ašeradenu no Vienotības notiek jau pēc Saeimas vēlēšanām, un, ierodoties uz sarunu, viņš izskatās sagrauts. «Godīgi sakot, cerējām uz labākiem rezultātiem,» atzīstas A. Ašeradens. «Es nezinu, kas tagad vispār notiks. Diezgan reāla ir iespēja, ka Vienotība paliks opozīcijā.» Arī pret IT problemātiku viņš ir kritisks, sakot, ka pašreiz primārā ir ekonomiskā attīstība un e-pārvaldes attīstība nav aktuāla. Toties tajā pašā laikā viņš izturas visuzmanīgāk no visu partiju sarunbiedriem un ļoti sīki izprašņā, kas ir Applieds Technology. Uz jautājumu, kas ir tās specializācija, saņēmis atbildi, ka Applieds Technology ir daudzprofila kompānija, viņš domīgi nosaka: «Pat google specializējas.»
Saruna tiek novirzīta, kas tad būtu jāmaina Latvijā IT jomā, un A. Ašeradens, tāpat kā viņa politiskie konkurenti, pauž, ka jābūt lielākai centralizācijai, turklāt tieši iepirkumos. «Centralizēti nozīmē - ja ne atsevišķu struktūru premjera birojā, tad vismaz speciālistu noslogošanu premjera padomnieku statusā,» paskaidro politiķis. Uz 30 000 latu vērto piedāvājumu viņš reaģē gurdi, neticīgi un noraidoši, taču nevis sakot, ka tas nav Vienotības stils, bet gan - ka šobrīd par ko tādu ir pāragri runāt, jo neesot nekādas skaidrības, kā attīstīsies politiskie notikumi.
Zaļo un Zemnieku savienība
Arī ar ZZS saruna notiek pēc vēlēšanām, un, lai arī šī apvienība Saeimas vēlēšanās saņēma daudz mazāk balsu nekāVienotība, tās pārstāvis Viesturs Silenieks uz sarunu ierodas dzirkstošs un pozitīvs. Saruna ilgst pusotru stundu, un viņš pagūst pārrunāt gan vides problēmas, gan atcerēties, kā 1999. gadā pieķēdējies pie Būtiņģes termināļa platformas, izstāstīt, kā klājas viņa velokurjeru uzņēmumam, kā arī ieskicēt politiskos manevrus. Par vēlēšanu iznākumu, kurā ZZS situācija nav rožaina, viņš nemaz neizskatās sarūgtināts: «Tas ļoti mainīsies. Zatleram kritīsies atbalsts, jo viņa pamatmērķis ir pašam kļūt par tautas vēlētu prezidentu. Un viss.» Visbeidzot saruna ievirzās IT jomā, un arī šeit V. Silenieks izklausās pieredzes bagāts. E-paraksta sistēma esot debila, identifikācijas karšu ieviešana kavējas, jo nevar to «sakārtot» politiski, un IT sistēmas valstī ir tik sliktā līmenī, jo slikti ir pasūtītāji. «Iepirkumus ministrijās sagatavo nejēgas, dara to primitīvi pēc savas saprašanas, kā māk, kā grib. Un tad - ko paprasa, to saņem,» secina V. Silenieks. Viņaprāt, IT konkursu tirgus jau lielā mērā ir sadalīts un svešie te nav gaidīti. Viņš pat zina recepti, kā atšuj. «Ārvalstu kompānijām var taisīt nosacījumus. Un, ja ārvalstnieks tiem īsti nepiekrīt, tad uztaisīt termiņus, kuros viņš vienkārši neko neuzspēs.»
Tiesa, tas, ka Applieds Technology ir ASV kompānija, nevis vietējā, V. Sileniekam šoreiz netraucē, un 30 000 latu vērtā ziedojuma potenciāls teju ir viņu apbūris. Viņš gan atzīst, ka, ņemot vērā politisko situāciju un to, ka ZZS var palikt aiz valdības borta, būs jāpagaida. «Bet tas arī ne vienmēr kaut ko dikti maina. Kontaktu jau paliek liela daļa, jā... un cilvēki zināmi,» cerīgi nosaka V. Silenieks. Viņš arī dod padomu, ka kompānijai pašai vajadzētu padomāt, ko tā valstij varētu piedāvāt unikālu, kas nebūtu citiem, un tā ienākt tirgū pilnīgi legāli. Jautāts, ko tad no viņa teiktā ziņot Applieds Technology vadībai, V. Silenieks rezumē: «Sadarboties mēs, protams, esam gatavi, bet runāt par to mēs varam, kad jau ir kaut kāda reālāka situācija izveidojusies. Kad ir jau kaut kādi konkrēti darbi darāmi - varam vai nevaram.»
Secinājumi
Zīmīgi, ka visas politiskās partijas, kuras eksperimentā skaidri neatteica fiktīvajai Applieds Technology un nenosauca piedāvāto sadarbības modeli par galīgi nepieņemamu, proti, ZZS, Saskaņas centrs un Vienotība, patlaban ir varas partijas. ZZS un Vienotība saimnieko valdībā, savukārt Saskaņas centrs - Rīgā. Zīmīgi arī, ka viens no pēdējā laika lielākajiem IT skandāliem - trīs miljonus latu vērtais IT projekts skolas.lv - norisinājies tieši ZZS vadītajā Izglītības un zinātnes ministrijā.