Kalvītis, būdams valsts amatpersona, Saeimas deputāts, to gatavojas izdarīt, viņš nepaskaidroja. Vieglais smīns politiķa sejā netieši liecināja, ka viņš labi zina, kur ņems naudu, taču nevēlas par to plašāk runāt. Pelnīt naudu, kā to dara uzņēmēji, pašam iesaistoties biznesā, A.Kalvītim liedz likums par interešu konflikta novēršanu. Sekojot tam, deputāta pelnīšanas iespējas saistītas vien ar šādai valsts amatpersonai atļauto pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu savienošanu. Tomēr A.Kalvīša gadījumā var šaubīties, vai tieši ar kādu no šīm nodarbēm viņš gatavojas tikt pie tūkstošiem. Īstā atbilde slēpjas citur — viņam ar likumu nav aizliegts būt uzņēmumu līdzīpašniekam, un tāds A.Kalvītis arī ir. Tas, vai viņa loma biznesā ir pasīva vai aktīva, ir viņa paša kā amatpersonas atbildības ziņā. Dienas pētītais par to, kur A.Kalvītis varētu ņemt naudu, vedina spriest, ka nekāds "malējais" ekspremjers nav. Faktiski A.Kalvītis kā uzņēmējs drīzāk ir krietni turīgāks nekā A.Kalvītis kā politiķis, par ko iespaidu rada viņa publiskais tēls. Cita lieta, kā viņš savas biznesa intereses noformējis un cik daudz tās redzamas viņa amatpersonas deklarācijā.
Kopā ar čomiem
Tas, ka jau kopš 1998.gada, kad no Andra Šķēles svaigi dibinātās TP saraksta tika ievēlēts par 7.Saeimas deputātu, A.Kalvītis ir aktīvajā politikā, viņa biznesu nav traucējis. Politikā ienācis kā piensaimnieks, šobrīd A.Kalvītis tieši vai pastarpināti ir partneris vairākos nopietnos biznesos. Partneris tāpēc, ka viņš ir komandas spēlētājs — biznesa intereses viņš īsteno kopā ar saviem, kā pats mēdz teikt, čomiem. Publiski redzamākie ir studiju, kā arī piensaimnieka laika biedri — Edgars Kārklis, Aivars Strakšas, Normunds Aizkalns, Jānis Skvarnovičs. Savukārt aizkadrā palikušie — krievu izcelsmes uzņēmēju trijotne Aleksandrs Jarjomenko, Germans Peremots un Igors Rabčuks. Viņus vieno ne vien biznesa saiknes ar A.Kalvīti, bet arī fakts, ka viņi dāsni ziedo TP. Piemēram, pērn aprīlī visi septiņi politiķa A.Kalvīša biznesa partneri TP kopā saziedoja 70 000 latu. Kā liecina KNAB datubāze, dāsni TP naudas dēvēji ekspremjera un TP līdera partneri bijuši arī iepriekšējos gados.
Sabiedrībā A.Kalvītis par sevi ir radījis vienkārša politiķa, vairāk lauku uzņēmēja, nevis biznesa haizivs tēlu. Nevarētu jau arī teikt, ka A.?Kalvītis tam neatbilst. Viņam nav raksturīgas ārišķībās un pārmērības apģērba, mājas vai automašīnu izvēlē. Tomēr iespaids, ka A.Kalvītī nav naudas pelnīšanas azarta, varētu būt maldīgs.
Līdz šīm publiski plašāk izskanējušās ziņas par ar ekspremjera biznesu jomām ir tikai A.Kalvīša sievas Kristīnes intereses mazo HES biznesā, kura ir Braslas HES un caur kompāniju SKF un partneri arī Cīrīšu HES līdzīpašniece. Pašam A.Kalvītim daļas mazo HES biznesā, kas balstīts uz politisku lēmumu (ar likumu noteiktu elektroenerģijas iepirkšanu par paaugstinātām cenām) nav. Vienīgi zināms, ka savulaik, būdams ekonomikas ministrs, atļaujas būvēt mazos HES viņš izsniedza ar saviem studiju biedriem — E.Kārkli un N.Aizkalnu, kā arī ar pa "hokeja līniju" pazīstamo Jāni Sprinovski — saistītām firmām.
Spēlētājs gaļas biznesā
Oficiāli vienīgās A.Kalvīša biznesa intereses, kas atspoguļotas viņa amatpersonas deklarācijā ir šķietami niecīgās 7 kapitāla daļas 700 latu vērtībā firmā Agro Centrs. Tiesa, sīkais daļu vērtības atspoguļojums, kas redzams A.Kalvīša deklarācijā, un nelielais firmas apgrozījums [2006.gadā tikai Ls 10 450] rada gana maldīgu iespaidu par patieso situāciju. Faktiski Agro centru, kurā A.Kalvītim pieder 35%, var uzskatīt par aizsegu lielākām interesēm, jo tās bizness ir citu īpašumu pārvalde.
Pētot šo A.Kalvītim un viņa studija biedriem E.Kārklim un A.Strakšam piederošo kompāniju, ir redzams, ka daudz ievērojamākas intereses tai ir gaļas un gaļas produktu biznesā. Proti, Agro centrs kopš 2005.gada ir līdzīpašniece firmā Pārtikas kompānija, kas savukārt ir viena no lielākajām gaļas un gaļas produktu importētājām un tirgotājam Latvijā. Tās apgrozījums 2005.gadā bija 9,7 miljoni latu, savukārt 2006.gadā — vairāk nekā 8,6 miljoni latu. Politiķa A.Kalvīša partneri gaļas biznesā ir minētā krievu izcelsmes uzņēmēju trijotne.
Turklāt Pārtikas kompānija nav vienīgā pastarpinātā A.Kalvīša saikne ar gaļas biznesu un trīs plašāk nezināmajiem krievu partneriem. Agro centrs savulaik bija 50% līdzīpašnieks firmā Pārtikas grupa [otri 50% piederēja A.Jarjomenko, G.Peremota un I.Rabčuka firmai Investīciju grupa]. Šī ar A.Kalvīti pastarpināti saistītā firma ir interesanta ar to, ka tā bija viena no putnu fabrikas Ķekava lielākajām īpašniecēm, pirms 2004.gadā Ķekavu pārdeva vairāku privātpersonu izveidotajai Kopfonds. Darījuma summu toreiz neatklāja, līdz ar to nav arī iespējams pateikt, cik putnu fabrikas pārdošanā nopelnīja ar A.Kalvīti un abiem studiju biedriem saistītā Pārtikas grupa.
Dienas uzrunāts, A.Kalvītis savas un savu partneru intereses gaļas biznesā nenoliedza. Plašāk runāt par to viņš gan nevēlējās. Tiesa, taujāts, vai viņa interesēm gaļas importa biznesā nav saiknes ar TP ministru (tajā skaitā A.Kalvīša kā zemkopības un ekonomikas ministra) savulaik aso cīņu pret gaļas kontrabandu [lielākā bija 2001.gada pavasarī atklātā tā dēvētā Mangaļsalas gaļas kontrabandas lieta], atzina, ka zināmā mērā esot, jo "mēs sapratām, ka legāli strādāt gaļas biznesā nav iespējams". Runīgs viņš nebija arī par Ķekavas putnu fabrikas pārdošanas darījumu un neformālā sarunā tikai atzina, ka pārdošana izdevusies. Viņam esot prieks, ka šis uzņēmums tagad sekmīgi strādā. Par tolaik šajā darījumā Pārtikas grupas nopelnīto A.Kalvītis sīkāk neizteicās. Plaši runāt viņš nevēlējās arī par saviem krievu izcelsmes partneriem, kuri cita starpā bija saistīti arī ar gaļas pārstrādes uzņēmumiem, piemēram, a/s Talsu gaļa.
Gaļas bizness nav vienīgais projekts, kurā darbojas A.Kalvītim piederošais Agro centrs. Šī kompānija ir arī līdzīpašniece firmā Cold Storage Rīga, kurā tai pieder 60%. Firmas nosaukums ļauj saprast, ka kompānija saistīta ar saldētavu biznesu. Noprotams, ka šīs saldētavas projekts tiks izstrādāts un, visticamāk, vēlāk pārdots, tā ļaujot nopelnīt kapitāla daļu īpašniekiem, arī A.Kalvītim.
Piena ceļi
Bez nepubliskotās putnu fabrikas Ķekava pārdošanas, redzamākais politiķim A.Kalvītim piederošo daļu pārdošanas darījums bija saistīts ar piena produktu eksporta kompānijas Baltic Food (BF) daļām. Šis darījums atspoguļots 2007.gada pavasarī iesniegtajā A.Kalvīša deklarācijā, jo tas viņa ienākumus 2006.gadā bija papildinājis par 120 000 latu. Plašāku rezonansi šī pārdošana neizpelnījās, lai arī varēja šķist dīvaini, ka par 20% BF daļu viņš saņēma salīdzinoši nedaudz. BF, kas bija viens no pirmajiem A.Kalvīša biznesiem, nav piparbodīte. 2006.gadā, kad notika pārdošana, tās apgrozījums pārsniedza 2,5 miljonus latu, bet vēl gadu iepriekš bija teju trīs miljoni lati. Vai 120 000 latu bija atbilstoša cena par 20% BF daļu, ir diskutējams jautājums. Šobrīd 50% BF pieder A.Kalvīša studiju biedram E.Kārklim, otri 50% — kādai Lielbritānijā reģistrētai Murray Venon Ltd.
Viena no metodēm, kā amatpersonas mēdz izvairīties no līdzdalības norādīšanas, ir daļu "nokārtošana" uz draugiem vai ārzemju firmām. Vai A.Kalvītis izvēlējies kādu no šiem veidiem, vai tomēr patiešām izstājies no sev tik tuvā piena produktu (siera, sviesta, piena pulvera) eksporta biznesa, vislabāk zina viņš pats. Oficiālā viņa atbilde — šo biznesu esmu pārdevis.
Neformālā vidē gan valda uzskats, ka politiķim A.Kalvītim kā bijušajam Latvijas centrālas piensaimnieku biedrības vadītājam aizvien ir plašas saiknes piena pārstrādes biznesā, kurā viņu dēvē par "savējo". Pirmais lielākais darījums, ko A.Kalvītis īstenoja vēl pirms viņa iesaistīšanās politikā, bija uzņēmuma Tukuma piens pārdošana igauņu investoriem. Vēsturiski piena bizness ir arī tas, kurš krustoja A.Šķēles un A.Kalvīša ceļus. Deviņdesmito gadu vidū, būdams piensaimnieku biedrības priekšsēdis, A.Kalvītis aktīvi iesaistījās tolaik aktuālajā piena kombinātu apvienošanās procesā. A.Šķēles, tolaik arī kā pārtikas giganta AveLatGrupas īpašnieka, interešu lokā bija Rīgas piena kombināts (RPK), ar kuru A.Kalvītis kā Jelgavas piena kombināta priekšstāvis veda apvienošanās sarunas. Šis darījums toreiz gan neizdevās, taču saikne ar Rīgas piena kombinātu palika.
Kopš A.Šķēles ģimenei piederošs uzņēmums pērn kļuva par a/s Valmieras piens līdzīpašnieku, vismaz emocionāli piens aizvien ir oficiālā abus vienojošā biznesa interese.
Turīgā sieva
Intereses gaļas un piena biznesā nav vienīgās politiķa A.Kalvīša uzņēmējdarbības aizraušanās. Biznesā iesaistīta arī viņa sieva, kurai deklarācija jāaizpilda tikai tad, ja to speciāli pieprasa kontrolējošās institūcijas, piemēram, VID vai KNAB.
Pētot A.Kalvīša kundzes biznesa intereses, ir redzams, ka bez mazajiem HES viņa ir arī līdzīpašniece (18,50%) krietni lielākā, ar pārtikas rūpniecību un iepakojuma biznesu saistītā firmā Vienotais apgādes centrs (VAC), kuras apgrozījums 2006.gadā pārsniedza 1,7 miljonus latu. Par tās līdzīpašnieci viņa kļuva 2000.gada vasarā, kad A.Kalvītis bija ekonomikas ministrs Andra Bērziņa (LC) valdībā. Pirms tam līdzīpašnieks bija A.Kalvītis pats. Vēl cita firma, kurā A.Kalvīša kundze ir līdzīpašniece, ir kompānija Aukstumpols. Tajā Kristīnei Kalvītei pieder 80%. Pēc finanšu datiem, šī firma ar uzņēmējdarbību nenodarbojas, taču tas nenozīmē, ka nepieciešamības gadījumā to nevarētu pārdot.
Kādi ir A.Kalvīša sievas biznesā gūtie ienākumi, nav iespējams noskaidrot, jo ziņas par tiem ir tikai viņas privāta lieta. Tāpat nav iespējams būt pārliecinātam, ka politiķis A.Kalvītis savu ietekmi nav izmantojis uzņēmēja A.Kalvīša un viņa partneru biznesa interešu stutēšanai un cik patiesībā plašas šīs intereses ir. Taču, kopumā vērtējot, ir skaidrs — ekspremjera un viņa sievas biznesa lietas ir pietiekami lielas, lai A.Kalvītim kā biznesmenim būtu plašas pelnīšanas iespējas, uzņēmumu daļas pārdodot, ieķīlājot vai saņemot dividendes un, lai politiķis A.Kalvītis būtu drošs, ka viņam nebūs problēmu samaksāt hokejam kluba kapitālam nepieciešamo naudu, un ne tikai to.