“Krīzes laiks parādīja, ka nacionālā identitāte un nacionālā valsts ir vājas. Latvija ir jauna valsts, un mums bijis ļoti īss laiks nostiprināt savu identitāti. Līdz šim uz integrāciju un nacionālo identitāti esam skatījušies atsevišķi: vienā domājām, kā integrēt cittautiešus, un otrā, kā dziedāt un dejot. Bet nacionālā identitāte un integrācija var būt sekmīgas, ja tās skata kopā. Jābūt skaidram, kas ir Latvijas nacionālās valsts pamats. Nācijas un integrācijas pamats ir latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa,” intervijā Dienai atzīst ministre.
Ar Tieslietu ministriju jau esot sāktas sarunas, kā sadarboties integrācijas jomā. Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir liela nacionālās identitātes pētniecības valsts programma. Latviešu valoda ir jāstiprina publiskajā telpā.
“Latvieši ir valstsnācija. Tas ir valststiesisks termins, tas nav emocionāls apgalvojums. Valstsnācijām ir pienākums nostiprināt savu identitāti un vienlaikus būt atvērtām pret tiem, kas tajā grib integrēties. Latvisko kultūrtelpu ir ietekmējuši vācbalti, poļi, zviedri, krievi, ebreji, tāpēc tā ir tik interesanta un pievilcīga. Taču bez latviskā pienesuma tā varētu būt jebkura cita vieta pasaulē,” uzskata S.Ēlerte.
Viņa norāda, ka latviešu valodas lietojums publiskajā telpā un darbavietās kopš 2000. gada samazinās, kas ir pretrunā ar to, ka arvien vairāk cilvēku iemācās latviešu valodu. “Ir jādomā, kādi regulējumi nepieciešami valodas likumā. Kāds pētījums profesionālās izglītības skolā noskaidroja, ka 64% bērnu jūt identitāti ar Krieviju, nevis Latviju. Publiskā telpa, no kurienes viņi saņem informāciju, pamatā ir Krievijas televīzijas. Vai mēs sabiedriskajos medijos spējam piedāvāt pietiekami labas programmas (ziņas, raidījumus), lai viņi tomēr būtu daļa no Latvijas,?” vaicājoši norāda S.Ēlerte.
Jautāta par iespējamo finansējuma samazinājumu kultūras nozarei, S.Ēlerte atzīst: “Tāpat kā Ints Dālderis uzskatu, ka kultūras finansējumā ir sasniegta zemākā robeža. Latvijā kultūrai gadā tērējam 13 latu uz iedzīvotāju. Igaunijā - 66 latus. Kultūrkapitāla fonda budžeta salīdzinājums: 16 miljoni latu Igaunijā, mums - 2,3 miljoni. Kultūras budžeta samazinājums, salīdzinot ar 2008. gadu, ir 55 procenti un bija viens no pašiem lielākajiem. Par savu pienākumu uzskatu pārstāvēt sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu vidi, kultūru, cilvēku radošo attīstību, radošu izglītību”.
Kultūras ministrei ir arī principiāla pozīcija attiecībā uz samazināto PVN likmi grāmatām: “Tam ir divi argumenti. Pirmais - paceļot likmi grāmatām, naudas pienesums būs ļoti mazs. Otrais - to nav iespējams kompensēt atšķirībā no apkures vai zālēm”.
Jautāta par savu nostāju Latvijas Nacionālās bibliotēkas, koncertzāles un modernās mākslas muzeja celšanas jautājumā, S.Ēlerte apgalvo, ka bibliotēka tiks pabeigta 2012. gada beigās. “Pabeidzot ātrāk, maksājam mazāk. Kopā varētu ietaupīt vismaz 18 miljonus, jo stingri piemērojam deflācijas koeficientu. Koncertzāles un modernās mākslas muzeja projekti šobrīd uz priekšu nevirzās. Taču koncertzāle uz AB dambja maksātu aptuveni tikpat, cik, pēc Valsts kontroles teiktā, nepamatoti iztērēts, būvējot Dienvidu tiltu,” uzskata S.Ēlerte.
Visu Ineses Lūsiņas interviju ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti lasiet sestdienas Dienā.