Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) pastāstīja, ka pēc garām diskusijām valodnieku vidē saskaņā ar Latvijā pastāvošām tradīcijām un kārtību vietvārdi ir jālieto tā, kā tos lieto iedzīvotāji, tie, kas dzīvo attiecīgos reģionos, apgabalos un pilsētās.
Savukārt deputāts Eniņš norādīja, ka Latvijas ģeogrāfiskajās kartēs un ģeogrāfiskajā literatūrā tiek lietots ezera nosaukums Kaņieris. Tā tas saukts kopš laika gala, jo Kaņieris ir sens lībiešu vārds. Vārda otrā daļa "ieris" ir cēlis no lībiešu vārda "jer", kas nozīmē "ezers". Bet pirmā vārda daļa "Kana" nozīmē "vista" vai "putns". Tātad tulkojumā no lībiešu valodas tas nozīmē "putnu ezers" jeb "putnezers".
Latvijā ir daudz tādu ezeru - Minieris, Inesis, Drīdzis, Burtnieks, Alauksts, Zobuls, Lubāns, Ungurs, Bānūzis. Tieši izskatās, ka paši lielākie un zīmīgākie ezeru vēsturē ir ar vienskaitļa nominatīva galotni. Katrs vecais vietvārds jeb toponīms ir mūsu valodas un vēstures dārgums. Katrs vietvārds ir latviskās kultūrainavas sastāvdaļa. Vietvārdu patvaļīga mainīšana ir barbarisms un postījums, jo vietvārdi, un īpaši ūdeņu nosaukumi jeb hidronīmi, stāsta par tik dziļu senatni, kur vairs nesniedzas rakstiskās ziņas, norādīja Eniņš.
Par Kaņiera nosaukuma maiņu likumprojektā nobalsoja 37 deputāti, pret - 35, atturējās astoņi. Priekšlikums netika atbalstīts.