Entuziastu grupā ir gan vēsturnieki, gan jaunatnes organizāciju pārstāvji, gan uzņēmēji no SIA Jachtland. Lai arī kopš 80.gadiem šis nav pirmais atjaunošanas mēģinājums, šoreiz lietas izskatoties cerīgāk.
Paredzams, ka kuģa izgatavošana prasīs pusotru vai divus gadus, bet izmaksas veidos aptuveni 153 000 latu. Tas ir aptuveni tikpat, cik izmaksā vidēja jahta, ziņo Latvijas Avīze. Viens no entuziastu grupas aktīvākajiem locekļiem Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes centra Rīgas novada vadītājs Gunārs Melnis nav atklājis, kur gatavojas iegūt nepieciešamos līdzekļus, vien aprobežojies ar norādēm, ka viņam esot vairākas ''sviras'' finansējuma iegūšanai un domāts iesaistīt sabiedrību.
Viņš ''Rīgas kuģi'' redz ne kā muzeja eksponātu, kuru izkustina pāris reižu gadā, bet gan kā līdzekli, lai aizvestu jauniešus ar jūru un liktu tiem aktīvi darboties, līdz ar to kuģis nevarēšot būt pilnībā tāds kā 13.gadsimtā, un, ja tas dosies arī jūrā, tam vajadzēs dzinēju un mūsdienu navigācijas iekārtas.
Ja viss sekmēsies, kuģim būtu jābūt gatavam īsi pirms 2014. gada, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Kā vēsta laikraksts, zem Vecrīgas namiem un ielu klājuma palikušās Rīgas upes jeb Rīdziņas gultnē gadsimtu gaitā atrasti kopumā trīs kuģu vraki, bet par šo informācijas ir visvairāk. Tā ozolkoka vraks salīdzinoši labā stāvoklī tika uziets plānotās, tomēr neuzbūvētās Pasta krājkases ēkas būvlaukumā 1938./1939.gadā Vaļņu ielas galā pie 13.janvāra ielas. Kuģis upes dibenā gulējis uz labajiem sāniem. Kreisais sāns, pēc visa spriežot, norauts upes bagarēšanas darbos vēl senatnē, ziņo laikraksts.
Jau sākumā nolemts kuģi rekonstruēt un izlikt apskatei muzejā, tomēr daļa vraka sadegusi 1941.gada jūnija beigās ugunsgrēkā, kas iznīcināja arī Sv.Pētera baznīcu, Melngalvju namu un Rātsnamu. Saglabājušies vien no tūkstošgadīgā melnozola izgatavotie vadņi, ķīlis, daži korpusa garenstiprinājumi – stringeri jeb kalsiņi un brangas. To var apskatīt Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā, un muzeja arheoloģijas nodaļas vadītājs Andris Celmiņš atzīst, ka saglabātā pietiek, lai Rīgas kuģi varētu rekonstruēt vismaz galvenajos vilcienos.
(pievienoti fakti labajā pusē)