Tuvākajos piecos gados medicīnas informācijas elektronizācija varētu notikt strauji, jo VM no ES fondiem šiem mērķiem varētu piesaistīt ap 16 miljoniem latu. Taču jau tagad industrijas pārstāvji un mediķi bažījas, ka nav skaidrības par būtiskiem jautājumiem, tajā skaitā skaitā, standartu izvēli, kas noteiks, vai slimnīcu informācijas sistēmas spētu "sarunāties" gan savā starpā, gan ES līmenī.
VM gan noraida bažas, ka, ieviešot e–veselību, cilvēks bez datora medicīnisko palīdzību vairs nesaņems. "Informācijas tehnoloģijas jau neizslēdz papīra lietošanu," mierina VM e–veselības nodaļas vadītājs Māris Finks.
Mazāk skries ar papīriem
Tas, ka Latvijā tiks ieviesta e–veselība jeb veicināta informācijas tehnoloģiju izmantošana medicīniskās informācijas glabāšanā un pārsūtīšanā, bija zināms jau 2005.gadā, kad sāka rakstīt e–veselības pamatnostādnes. Ja līdz šim projektu realizāciju kavējis nepietiekamais finansējums, tad tagad ir cerības uz 16 miljoniem latu, ko VM varētu iegūt no ES fondiem. Pēc M.Finka teiktā, prioritāte ir elektroniskās veselības kartes, e–receptes, e–pieraksta, nacionālā vizuālā diagnostikas arhīva (NVDA) izveide.
Atsevišķās medicīnas iestādēs nelieli e–veselības projekti gan jau tiek realizēti. Piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā vienā sistēmā ir saslēgtas visas nodaļas. "Esam arī datorizējuši rindas, kā rezultātā reģistratūrā māsiņas ātrāk var atrast brīvos laikus. Tiklīdz izdarīts pieraksts, tas ir redzams ārsta datorā," stāsta slimnīcas pārstāvis Ēriks Pudāns.
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā savukārt jau ieviesta kārtība, kad no vairākām reģionālajām slimnīcām elektroniski tiek sūtīti aprakstīšanai radioloģiskie uzņēmumi, saka Stradiņu medicīnisko tehnoloģiju nodaļas vadītājs Uldis Jaspers. Ņemot vērā slimnīcas iniciatīvu, tās paspārnē paredzēts veidot arī NVDA, kas ļaus plašāk izmantot šo arhīvu un pacientam vairs nebūs jāvadā bildes no viena speciālista pie otra. Pagaidām vien nav skaidrs, vai arhīvu uzturēs pati slimnīca vai tas tiks pirkts kā ārpakalpojums no kāda privātā.
Cīņa par standartiem
VM konsultants par e–veselības jautājumiem un NVDA izveidi SIA Ernst & Young Baltic partneris Andris Lauciņš uzskata, ka vienotā arhīva projekts ir viens no reālākajiem, jo tam jau paredzams finansiālais ieguvums. Viņam gan žēl, ka citas idejas, kas 2005.gadā bija progresīvākas nekā daudzviet citur Eiropā, līdz realizācijai nav nonākušas. "Pa šiem četriem gadiem mēs esam ievērojami atpalikuši no kaimiņiem. Piemēram, Igaunijā visiem bērniem, kas piedzims pēc šā gada 1.septembra, veselības karte tiks veidota elektroniski. Viņiem jau sen ir skaidrība, pēc kādiem standartiem sistēmas tiks veidotas un kādus ziņojumus elektroniskā veselības karte ietvers. Mēs pat par to vēl neesam vienojušies," saka A.Lauciņš.
Patlaban starp VM un industriju tiešām norit diskusija par standartiem, kas izveidotajām informācijas sistēmām pēcāk ļaus savā starpā sarunāties gan Latvijā, gan pāri robežām. Stīvēšanās faktiski ir par diviem standartiem — senāko un pārbaudīto HL 7, ar ko strādā lielākā daļa kompāniju, un, tā saucamo, "Eiropas standartu" ENV 13 606, kas ir jauns. "Gan kaimiņos, gan Skandināvijā izmanto HL 7, Eiropas standarta ieviešanu propagandē vien kāda Eiropai tuvā Austrālijas firma. Turklāt šim Eiropas standartam Eiropas Savienībā ir tikai rekomendācijas statuss," komentē starptautiskā uzņēmuma Oracle pārstāvis Guntis Kalniņš. M.Finks to nenoliedz, taču problēma esot tā, ka Latvija šo "Eiropas standartu" jau padarījusi par Latvijas valsts standartu un tā mainīšana varētu aizņemt vairākus gadus.
Kā uzsver kompānijas Meditec valdes loceklis Mārtiņš Sils, industrijā tiešām valda viedoklis, ka gadījumā, ja VM izšķirsies par, tā saucamā, Eiropas standarta lietošanu, Latvija varētu izskatīties pēc "baltā zvirbuļa", jo nav nevienas valsts, no kuras smelties pieredzi. Par to, ka šis standarts nav zināms, starptautiskās konferencēs pārliecinājies arī U.Jaspers. VM mierina, ka izšķiršanās par standartu vēl tikai gaidāma.
Arī citas neskaidrības
Tomēr bez šīm standarta lietām svarīgi esot atrisināt arī citus jautājumus. Piemēram, jāizšķiras par to, cik brīvi vai ierobežoti mediķi varēs piekļūt informācijai par pacientu, saka M.Sils. Igaunijā esot izvēlēts "brīvais modelis", kad informācijai var piekļūt viegli, taču tas tiek rūpīgi atzīmēts un vērtēta šādas rīcības pamatotība.