Eglīšu rotājums ir bumba, kas raisa asociācijas ar izplatītāko eglīšu rotājuma veidu, tāpēc var pieņemt, ka Rīgā atrastais 17.-18.gadsimtā izgatavotais rotājums ir vēlāko iekarināmo eglīšu bumbu priekštecis.
Iespējamais eglīšu rotājums ir 20 gramus smags. Tā kopējais garums ir 10,2 cm, no tiem 7,8 cm veido kāts. Akmens bumbas diametrs ir 2,4 cm. Tā ir monolīta, viengabalaina, spoži nopulēta, gaiši pelēkā krāsā ar baltas krāsas ieslēgumiem. Pēc izskata priekšmets vairāk atgādina senatnē ļoti izplatītas spēles priekšmetu - bumbiņu, kādas izgatavotas gan no keramikas, gan akmens, gan vēlāk arī - no stikla.
Akmens lodītes Eiropā izgatavotas speciālās ražotnēs - dzirnavās, sākot ar 17.gs., un sastopamas daudzu Eiropas muzeju krātuvēs. Kāsī saliektais gals rosina domāt, ka atradums ticis izmantots kā piestiprināms rotājums, savukārt lodveida forma liek meklēt sakarību ar rakstītajos avotos minētajiem Ziemassvētku rotājumiem – augļiem un kopš 19. gadsimta izplatītajām pūstajām stikla bumbām.
Rīgas atradums varētu būt mērķtiecīgi gatavots eglīšu rotājumu - bumbu priekštecis, lai gan drīzāk tas ir tapis, pielāgojot spēļu bumbiņu rotāšanas funkcijām, izurbjot tajā caurumu un izverot stiepli.