Viņa paudusi uzskatu, ka šajās vēlēšanas vēlētāji izvēlēsies "starp Vienotības vai Saskaņas vadītu valdību, starp premjeru [Valdi] Dombrovski un premjeru [Jāni] Urbanoviču, starp rietumu vērtībām un Maskavu", informē PS pārstāve Dace Balode.
Ekonomiskās problēmas poltiskajā dienaskārtībā kļuvušas par centrālajām, atvirzot demokrātijas jautājumus, tā savukārt sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā notiekošajā PS kongresā atzina tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis.
Savu politisko konkurentu Andra Šķēles un Aināra Šlesera jeb AŠ2 taktiku viņš raksturoja kā izvēli "raudāt uz pašas trūkumā novestās tautas pleca", bet Tautas partijas (TP) un LPP/LC patiesais mērķis esot atgūt varu savtīgās interesēs, lai "pakamptu". "Visi runā par ekonomisko lejupslīdi, tādēļ viens no centrālajiem jautājumiem vairs nav jautājums par demokrātiju, bet ekonomiskās un tautsaimniecības attīstības perspektīva," teica Ģ.V.Kristovskis. Esot jāstimulē ekonomika, jāveicina uz ārzemēm aizbraukušo pilsoņu atgriešanās un nedrīkst pieļaut, ka Latvija kļūst "tikai par tranzītzonu, spēļu elli vai lēta darbaspēka valsti".
"Jārīkojas ātri – temps, vilkme, jauda," paziņoja PS līderis.
Ģ.V.Kristovskis atgādināja PS ekonomiskās nostādnes, kā centrālo minot progresīvo nodokļu likmju ieviešanu un nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz patēriņu, "lai novērstu to nepārdomāto nodokļu politiku, kas noveda pie kredītu burbuļa". "PS nepiekāpsies jautājumos, kas saistīti ar nodokļu progresivitāti," uzsvēra Ģ.V.Kristovskis. Nedrīkstot palielināt "valsts glābšanas maksājumu slogu" tiem, kuriem ienākumi sasnieguši kritisko robežu.
PS līderis arī pauda viedokli, ka tieši PS panākumi lielā mērā noteikuši partijas politisko konkurentu – TP un LPP/LC – izvēlēto priekšvēlēšanu taktiku. "No mūsu panākumiem mācās arī tie, kas aiziet no politiskās," izteicās politiķis. "Lai novērstu savus kompleksus, TP uzsākusi mani nomelnojošu kampaņu, bet [Ventspils mērs Aivars] Lembergs pat izteicies, ka vēlas, lai es viņu arestētu," paziņoja Ģ.V.Kristovskis.
AŠ2 aicinājums pārtraukt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem, pēc Ģ.V.Kristovska domām, "robežojas ar pretvalstisku kaitniecību". "Šie neoliberālās ekonomikas pārstāvji cenšas savu popularitātes zaudējumu aizkrāsot ar pasākumiem, kurus paši neveiksmīgi radījuši. Tādā veidā viņi cenšas atkārtoti nonākt situācijā, kad varēja atnākt, pakampt, pazaudēt un tagad vēlas atgriezties, lai atkal varētu pakampt," teica Ģ.V.Kristovskis.
Viņš kritizēja TP un LPP/LC izvēlēto priekšvēlēšanu taktiku, izmantot uzņēmēju iesaistīšanu politikā, sakot, ka "uzņēmējiem jādara savs darbs un politiķiem – savs". Vienlaikus arī PS esot jādara viss, lai "politiķi un uzņēmēji domātu vienā virzienā, nevis cīnītos savā starpā".
PS līderis atzina, ka vēl aizvien partijas iekšienē izskan jautājums, kādēļ PS, kura guva tik labus rezultātus pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nevirzās viena pati uz mērķi iegūt lielāku pārstāvniecību 10.Saeimā un ietekmi nākamajā valdībā. "Partijai nepieciešams liels laiks, lai izveidotos spēcīga, tādēļ esam izšķīrušies, ka mums vajadzīgi spēcīgi partneri. Labākā izvēle pirms 10.Saeimas vēlēšanām ir Vienotība," atzina Ģ.V.Kristovskis.
"PS ir bijusi uzticams biedrs Dombrovska valdībai," viņš teica. Pēc Ģ.V.Kristovska domām, PS to demonstrējusi pēdējās nedēļās, kad "ne tik sekmīgu koalīcijas partneru darbības rezultātā valdības darbs šķietami iestidzis ministru kandidātu meklēšanā".
S.Kalniete savukārt aicināja meklēt politisko izlīgumu starp partijām,
kuras iestājas par nacionālā valstiskuma pamatvērtību neaizskaramību un
integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Tas, viņasprāt, ir veids, kā panākt valsts "restartēšanu" pēc 20 atjaunotās neatkarības gadiem, "kas diemžēl
noslēgušies ar kritisku pilsoņu neuzticību varai".
Viņa paudusi viedokli, ka Latvijai vajadzīgas lielākas partijas un
apvienības, skaidrākas koalīcijas. Kā uzskata S.Kalniete, PS jāvienojas ar saviem konkurentiem, ka pēc Saeimas
vēlēšanām valdību veidos Saeimas lielākās frakcijas premjera kandidāts. "Tam ir jākļūst par principu, ko visi politiskie spēki respektē. Tas
veicinātu lielu politisko apvienību un ilgtermiņa valdības koalīciju
veidošanos. Tas atbrīvotu mūsu premjerus no nepārtrauktiem demisijas
riskiem un ļautu ātrāk un noteiktāk pieņemt lēmumus," uzskata politiķe.
Tāpat viņa domā, ka ir jāpāriet uz lielāku vēlēšanu apgabalu skaitu, tiešām pilsētu mēru un
tiešām Valsts prezidenta vēlēšanām. Par to, viņasprāt, jāvienojas Vienotībā.