Francūziete Arlete Devoto (77) stāsta, ka visas problēmas valstī radušās tādēl, ka francūzieši ir kļuvuši slinki. "Tās ir sekas tam, ka frančiem vairs negribas strādāt. Piemēram, 60 gadu vecs vīrietis ir spēka plaukumā un briedumā. Ko viņš pensijā darīs?"
Pensijā A.Devoto ir kopš 60 gadu vecuma. 60 gadi ir Francijā skaļi apspriestais skaitlis, kuru cenšoties saglabāt plānoto 62 gadu pensionēšanās vecuma vietā Francijā notiek plašas protesta akcijas.
Lielu daļu dzīves Arlete strādājusi par advokāta sekretāri. Aptuveni desmit gadu gan pavadījusi ārpus Francijas Āfrikā - Angolā, Kenijā - ar otro vīru. Šis laiks radījis "caurumu" viņas sociālajās iemaksās, tādēļ viņa saņem Francijai mazu pensiju - 1042 eiro (Ls 733) mēnesī.
Diezgan bieži viņai jādodas pie ārsta. Medicīnas sistēmu Francijā viņa raksturo kā ērtu, taču ne ļoti lētu. Frančiem ir sociālā apdrošināšana, papildus A. Devoto vēl ik mēnesi veic iemaksas citā apdrošināšanas fondā - 75 eiro (Ls 52,7). Tādēļ, piemēram, ja vizīte pie ģimenes ārsta maksā 25 eiro (Ls 17,6), viņai fonds atmaksā 15 eiro (Ls 10,5). Maksa par vizīti pie ārsta speciālista Francijā maksā 60 eiro (Ls 42), taču viņai jāmaksā par 15 eiro mazāk. Pirms kāda laika viņa par 3000 eiro (Ls 2110) iegādājās speciālas brilles, fonds atmaksāja tikai pārdesmit eiro.
Tā kā A. Devoto saņem mazu pensiju un viņai ir vairāk nekā 65 gadi, par braukšanu ar metro vai autobusu Parīzē viņai nav jāmaksā.
Tomēr mazā pensija daudz ko parīzietei liedzot. Piemēram, nevarot apmeklēt kino, teātri, muzejus tik bieži, cik vēlētos. Uz operu viņa dodas ļoti reti, jo biļete maksā 80 eiro (Ls 56,2) Visvairāk sāpot, ka nevarot atļauties ceļot. Ļoti vēlētos redzēt Ēģipti.
Vairāk par franču pensionāru dzīvi lasiet pirmdienas laikrakstā Diena.