Savā uzrunā stāstot par Latvijas Tautas frontes darbību, prezidents uzsvēris, ka latviešu galvenais mērķis bija panākt neatkarīgu valsti mierīgā un legālā ceļā, tādējādi nodrošinot pasaules kopienas uzticību, informēja prezidenta preses dienests.
V.Zatlers arī minējis, ka dalība NATO Latvijai bija svarīga ne tikai drošības garantēšanai, bet tā arī bija likumsakarīga atgriešanās Eiropā.
Savukārt, runājot par Latvijas un Krievijas attiecībām, viņš norādījis, ka, joprojām pastāvošais vērtību «priekškars», atspoguļojas arī abu valstu iedzīvotāju dažādajā izpratnē par demokrātiju.
Turpretī diskusijas noslēgumā prezidents uzsvēris, ka svarīgi ir ne tikai pievērst uzmanību veiksmes stāstiem, kāda ir arī Latvijas atgriešanās Eiropā, bet nedrīkst aizmirst arī pēdējās divās desmitgadēs pieļautās kļūdas, kuras jālabo. V.Zatlers arī īpaši norādījis uz Eiropas nespēju nodrošināt stabilitāti Balkānos un nepieciešamību nodrošināt šī reģiona valstu integrāciju Eiropas politiskajās un drošības struktūrās.
Jau vēstīts, ka V.Zatlers sestdien Briselē piedalījās paneļdiskusijā «Eiropa divdesmit gadus pēc Dzelzs priekškara krišanas», kurā tās dalībnieki dalījās ar saviem vērtējumiem par astoņdesmit devītā gada notikumiem Eiropā un iemesliem Dzelzs priekškara krišanai. Tāpat diskusijā runāt par to, vai, raugoties no šā brīža skatu punkta, NATO un Eiropas Savienības (ES) paplašināšanai bija cita alternatīva un kā ir attīstījušās Rietumvalstu un kaimiņvalstu attiecības ar Krieviju.
Paneļdiskusijā, kuru vadīja Washington Post komentētāja Anna Aplbauma, piedalījās arī Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, Vācijas iekšlietu ministrs Volfgangs Šaubls un ASV Senāta pārstāvis Džordžs Voinovičs.
Foruma ietvaros Valsts prezidents piektdien piedalījās arī Lietuvas premjerministra Andra Kubiļus organizētajā diskusijā par totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanu.
Forumā ietekmīgi Ziemeļamerikas un Eiropas politiskie, korporatīvie un intelektuālie līderi neformālā gaisotnē diskutē par izaicinājumiem, kas skar abus Atlantijas okeāna krastus. Šā gada foruma uzmanības centrā ir ekonomiskie jautājumi, kā arī starptautiski aktuālie ārlietu un drošības politikas jautājumi, piemēram, jaunās ASV administrācijas politika, Afganistāna un Tuvie Austrumi, Eiropas enerģijas politika, attiecības ar Krieviju un Latvijas kaimiņu reģions - Ukraina, Baltkrievija, Gruzija.
Šogad Briseles forumā piedalīsies arī Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers, Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas prezidenti, Eiropas Savienības ārpolitikas koordinators Havjers Solana, ASV senāta delegācija, kā arī dažādu valstu ārlietu un aizsardzības ministri.
(papildināta ar foto)