Francija ar Mistral darījumu grib pāršķirt Aukstā kara lappusi

Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Lelušs, kurš ceturtdien ieradies vizītē Rīgā, pēc tikšanās ar M.Riekstiņu uzsvēra, ka Francijai šajā jautājumā nav ko slēpt, un paskaidroja savas valsts pozīciju, kā pirmo argumentu minot to, ka tādējādi Francija «vēlas pāršķirt Aukstā kara lappusi». Viņš arī uzsvēra, ka ieradies Latvijā «draudzīgā vizītē».

«Mums nav ko slēpt. Patiesība ir tāda, ka Krievija ir izteikusi interesi par kuģa iegādi un Krievija ar šo vēlmi vērsās pie Francijas, Nīderlandes un Spānijas, un Krievija to darīja jau aprīlī,» paskaidroja P.Lelušs.

Viņš atzina, ka Francija ir gatava «ar pozitīvu attieksmi» izskatīt jautājumu par kuģa pārdošanu Krievijai, taču vienlaikus ministrs uzsvēra, ka patlaban netiek apspriests konkrēts sadarbības līgums.

Sava paziņojuma noslēgumā P.Lelušs apliecināja Francijas izpratni par Latvijas vēsturi. «Es zinu Latvijas vēsturi, es zinu pagātnes grūtos periodus. Francijas prezidents ir ļoti pareizi teicis - ja iespējama samierināšanās starp Franciju un Vāciju, tad tai jābūt iespējamai arī ar Krieviju,» uzsvēra Francijas Eiropas lietu ministrs.

Savukārt M.Riekstiņš uz jautājumu, vai šis ir labākais veids, kā pāršķirt jaunu lappusi, atbildēja: «Šis ir jautājums, vai tas ir adekvātākais veids, kā šo lappusi pāršķirt. Par to, ka šī lappuse attiecībās ir jāpāršķir, es nešaubos, bet es domāju, ka šai lappuses pāršķiršanai ir jānotiek abpusēji. Patlaban, manuprāt, tas, ko mēs dzirdam no Krievijas amatpersonām īpaši attiecībā uz NATO vai jauno stratēģisko konceptu, vai jauno Krievijas drošības stratēģiju [..], mēs redzam, ka tiek izmantoti argumenti, kas nāk no seniem laikiem, daži - no Aukstā kara laikiem.»

Tādēļ ministrs no Krievijas puses sagaidītu citādu attieksmi.

Viņaprāt, labāks veids, kā mainīt attiecības ar Krieviju, būtu praktiska sadarbība, piemēram, nemilitāro kravu tranzīts uz Afganistānu vai arī diskusijas par rīcību saistībā ar Irānas kodolprogrammu, kurās Krievija savu pozīciju ir tuvinājusi Eiropas Savienības un ASV viedoklim.

Ministrs klāstīja, ka militāro ekipējumu uz kuģa Francija nav paredzējusi izvietot.

Runājot arī par Spānijas un Nīderlandes plāniem pārdot karakuģus Krievijai, M.Riekstiņš pauda, ka, no vienas puses, tas apliecina, ka «Krievijas flote nepārdzīvo tos vieglākos laikus savā vēsturē, ja tai jāvēršas pie citām valstīm, mēģinot iegādāties kuģus».

«Es novērtēju, ka Francija bija nolēmusi sūtīt savu pārstāvi uz Baltijas valstīm un arī uz Poliju, lai nepastarpināti apmainītos ar viedokļiem par šiem jautājumiem. Šī atklātība ir pozitīvi vērtējama. Es piekrītu Francijas kolēģim, ka nebūtu taisnīgi Latvijas un Francijas attiecības noreducēt uz šo konkrēto darījumu,» teica M.Riekstiņš, atkārtojot, ka Latvijā nevajadzētu pārspīlēt šā darījuma ietekmi uz drošību, jo Latvija ir NATO dalībvalsts.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Francijas amatpersonu teikto Parīze principā ir gatava pārdot Krievijai kuģi Mistral, turklāt apsver iespēju pārdot Maskavai vēl trīs vai četrus šādus kuģus.

Pēc ekspertu aplēsēm, kuģa iegāde Maskavai varētu izmaksāt līdz pat 500 miljoniem eiro (aptuveni 350 miljoniem latu), un, ja darījums notiks, šī būs pirmā reize, kad kāda no NATO dalībvalstīm piekritusi pārdot Krievijai modernās militārās tehnoloģijas.

Savas bažas par iespējamo kuģa iegādes darījumu jau paudušas ASV Aizsardzības ministrijas, kā arī visu triju Baltijas valstu amatpersonas.