Meitenei jau piedzimstot konstatēja dilatācijas kardiomiopātiju; šai slimībai raksturīga pakāpeniska sirds mazspējas attīstība. Zāles nelīdzēja, turpināja pieaugt sirds mazspēja, asiņu izsviede no sirds kreisā kambara bija tuvu bīstamai robežai, bērns bija pieslēgts plaušu ventilācijas aparātam.«Mēs runājam par pacientu, kurš bija uz nāves robežas. Visi bērni ar kardiomiopātijas smagām sekām agrīnā vecumā bija pazaudēti,» stāsta profesors Aris Lācis, BKUS Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas vadītājs. Viņš saskāries arī ar atsevišķiem kritiskiem viedokļiem mediķu sabiedrībā, piemēram, ka bijuši nepieciešami dziļāki pētījumi. Taču profesors atbild ar jautājumu: kāda vēl bija alternatīva? A. Lācis uzsver, ka procedūra ir nekaitīga - šajā manipulācijā maksimāli saudzīgā veidā tiek ievadītas paša pacienta cilmes šūnas.
Pilnu žurnālistes Lauras Dzērves rakstu "Gads pagājis sirds raizes nesagādā" meklējiet šeit
Hamamelis