1961.gada 12.aprīlī viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš veicis lidojumu kosmosā. Daudz netrūka, lai pirmais kosmonauts būtu amerikānis, jo ASV nokavēja tikai dažas nedēļas: amerikāņu kosmonauta Alana Šeparda lidojums notika 1961.gada 5.maijā.
Padomju propaganda par Gagarina lidojumu vēlāk izbazūnēja visai pasaulei, bet tolaik daudziem padomju pilsoņiem nebija ne jausmas par vērienīgo kosmosa programmu. «Par to, ka kāds aizlidojis kosmosā, pie mums neviens nebija dzirdējis. Mūsu ciemā nebija ne radio, ne telefona, ne avīžu. Visus jaunumus uzzinājām ar vairāku mēnešu nokavēšanos,» tagad intervijā laikrakstam Komsomoļskaja pravda atceras Rumija Nurskanova, kas pirms 50 gadiem satika Gagarinu uzreiz pēc viņa piezemēšanās.
Tas, ka pirmo cilvēku kosmosā nogādāja valsts, kurā vēl 60.gadu sākumā daudziem nebija ne radio, ne telefona, droši vien ir viens no lielākajiem XX gadsimta paradoksiem. Ne velti Krievija ar saviem kosmosa iekarošanas panākumiem lepojas gandrīz tikpat daudz kā ar uzvaru Otrā pasaules kara cīņās.
50 gadu laikā kopš Gagarina lidojuma kosmosā pabijuši jau vairāk kā 500 kosmonautu. Tomēr kopumā cilvēku lidojumiem kosmosā vairs nav kādreizējās spozmes, jo trūkst resursu un ambiciozu mērķu. ASV un citās valstīs netrūkst skeptiķu, kas uzskata, ka cilvēku lidojumi kosmosā ir lieka naudas šķērdēšana. Pēc daudzu ekspertu domām, krietni lielāku labumu iespējams gūt no bezpilota lidaparātiem un zondēm, kas izmaksā daudz lētāk un spējīgas sasniegt daudz tālākus Saules sistēmas nostūrus.
Vairāk par vēsturisko Gagarina lidojumu un kosmosa programmas attīstību lasiet SestDienā.