Grozījumi pensiju likumā — riskants darījums

Latvijas apstākļos ir jāanalizē arī priekšlikuma iesniedzējs — cik savtīgas vai nesavtīgas ir grozījumu iesniedzēju intereses? Minēto likumprojektu par grozījumiem pensiju likumā sagatavojusi Pensionāru un senioru partija un atbalstījusi apvienība Sabiedrība Citai politikai. Abi iniciatori ir politiskas organizācijas (politiskā partija un topošā politiskā partija), kas cīnīsies par varu nākamajās vēlēšanās. Viena no tām izskatās nesavtīgi ieinteresēta pensiju jautājuma sakārtošanā, otras vadītāji diez vai Latvijas pensijas sistēmas devumu uzskata par garantiju vecumdienām, kuras dēļ ir vērts pūlēties maksāt nodokļus. Savtīgus mērķus īstenojošu politiķu lielā interese par sociālo jomu pirms vēlēšanām nav nekāds jaunums, tāpat kā nav jaunums šādu solījumu nepildīšana. Ko piedāvā grozījumu ierosinātāji? Likumprojekta oficiālo versiju var izlasīt CVK mājaslapā. Tas paredz grozīt likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā: "34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: 1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem — 3,0; 2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem — 3,5; 3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem — 4,0; 4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 41gadam un vairāk — 4,5." Salīdzinot ar spēkā esošo likuma punkta formulējumu, mainīti koeficienti — iepriekš tie bija 1,1, 1,3, 1,5 un 1,7. Neko vairāk likumprojekts neparedz. Ierosināto normu ieviešana nerada būtiskas izmaiņas pensiju sistēmā, bet skar pensiju lielumu 98% vecuma pensionāru. Vienkāršākai izpratnei grozījumu ierosinātāji skaidro, ka grozījumu mērķis ir ar likuma Par valsts pensijām spēku noteikt, ka minimālā vecuma pensija nedrīkst būt zemāka kā trīskāršs Ministru kabineta noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsts vai ka minimālā pensija valstī nedrīkst būt zemāka kā iztikas minimums. Likuma grozījumu formulējums minimālās pensijas saistību ar iztikas minimumu nenodrošina. Minimālās pensijas noteikšanai tiek izmantots valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts — administratīvi noteikts rādītājs, kas nekādā veidā nav saistīts ar iztikas minimuma rādītāju. Ja Ministru kabinets neizmaina sociālā nodrošinājuma pabalstu, jebkurā turpmākajā laika periodā minimālās pensijas lielums atšķirsies no iztikas minimuma. Ko nozīmē šo grozījumu ieviešana? Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka grozījumu ieviešanai būs nepieciešami kā minimums 221 miljons latu, un šāds papildu tēriņš sagraus sociālo budžetu, jo līdzekļu uzkrājumq sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā pietiks tikai tuvākajiem diviem gadiem. Sabiedrības Citai politikai runasvīrs Aigars Štokenbergs saka, ka referenduma rezultātu ieviešana būs iespējama, palielinot valsts budžeta ieņēmumus — ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli, likvidējot sociālo maksājumu bāzes griestus (ienākums 29,6 tūkst. latu gadā), apliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ieņēmumus no kapitāla izmantošanas, tajā skaitā nosakot valsts kā īpašnieka daļu valsts uzņēmumu peļņas sadalē, un uzlabojot nodokļu iekasēšanu. Vismaz divi pēdējie no minētajiem punktiem ir tik loģiski, ka to īstenošana iepriekšējos gados, kad godājamais politiķis pats piedalījās valsts pārvaldē vai bija tai tuvu stāvošs, būtu bijis pienākums, nevis izcils panākums. Turklāt progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kas no pirmā acu uzmetiena izskatās pievilcīgs pensiju finansēšanas avots (ja īstenojas politiķu solījums un daļu pensiju maksā no valsts budžeta), ir efektīvs līdzeklis, ja nodokļi tiek maksāti. Latvijā nodokļu maksāšanas disciplīnu neizdodas iedibināt. Zīmīgi, ka grozījumu finansējuma meklējumos netiek apsvērta iespēja pārtraukt esošo kārtību, kad valsts budžeta deficīts tiek segts, aizņemoties no sociālā budžeta uzkrājuma. Grozījumu ieviešana radīs nevēlamas sekas divās jomās — sociālo labumu sadalē dažādām sociāli aizsargājamo iedzīvotāju grupām un nodokļu sloga palielinājumā. Grozījumi skar sociālo budžetu, no kura maksā arī citiem sociāliem riskiem pakļautiem cilvēkiem — invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, vecāku pabalstus bērnu kopšanai, maternitātes, paternitātes, slimības, bezdarbnieku pabalstus un citus. Šie maksājumi visi tiek segti no viena avota — strādājošo sociālajiem maksājumiem. Ja kādi maksājumi strauji palielinās, citiem maksājumiem var nepietikt līdzekļu. Nesaderību rada grozījumos paredzētie augstie koeficienti. Ja sociālo pabalstu palielina līdz 60 latiem, minimālās pensijas apmērs atkarībā no darba stāža sasniegs 180—270 latu, kamēr invaliditātes pensija būtu tikai 60—96 latu, un apgādnieka zaudējuma pensijas — tikai 39 lati. Turklāt, ja minētie grozījumi tiek pieņemti un minimālā pensija būs no 180 līdz 270 latiem, cilvēkiem vēl vairāk zudīs motivācija maksāt nodokļus, jo, maksājot sociālās iemaksas no vidējās darba algas, šādu pensijas apmēru ir grūti nodrošināt. Lai uzlabotu Latvijas pensiju sistēmu, pirmkārt, ir jāmaina esošā sociālā budžeta izmantošanas kārtība, kad uz sociālā budžeta rēķina tiek slēpts valdības pamatbudžeta deficīts. Sociālā budžeta līdzekļi ir izmantojami tikai un vienīgi sociāliem maksājumiem. Sociālā budžeta uzkrājuma lielumam ir jābūt pamatotam ar drošības un efektivitātes apsvērumiem, nevis valdības pamatbudžeta papildināšanai. Otrkārt, iespējami ātri būtu jāpalielina valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un jāturpina paaugstināt piemaksas pie pensijām. Var diskutēt, vai minimālajai pensijai jābūt tik zemai. Taču pat visvienkāršākie aprēķini rāda, ka tai noteikti nav jābūt trīskāršā un pat vairākkārtīgi lielākā apmērā pret citiem minimālo sociālo garantiju maksājumiem, jo minimālās pensijas un citu minimālo sociālo garantiju maksājumu mērķis ir vienāds. Visbeidzot, ar valsts līdzekļiem ir jāsekmē iedzīvotāju un darba devēju dalība privāto pensiju uzkrājumu veidošanā, kas ir būtisks minimālās pensijas papildinājums. ASV piemērs liecina, ka pat attīstītās sabiedrībās nav iespējams nodrošināt pietiekamas pensijas ar pieņemamiem nodokļu maksājumiem. Valstīs, kur pensiju nodrošinājums ir labs, ienākuma nodokļa maksājums dažkārt ir lielāks par pašam paliekošo — diez vai Latvijas strādājošajiem tas patiktu.