Gruškevics: samazinājums varētu skart ap 6000 pedagogu
Ir rezerves
Valstī kopumā uz septiņiem skolēniem ir viens skolotājs un lielākoties pasaulē izglītības sistēmas ir racionālākas. "Mēs nevaram ar šādu skolotāju skaitu turpmāk eksistēt," intervijā Dienai norāda IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP). Līdzīgi izsakās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Ministre gan atturas lēst, cik daudz pedagogiem darbs skolās būs jāzaudē, vien norādot, ka jau nākamajā mācību gadā skolēnu skaits samazināsies par aptuveni 11 tūkstošiem un nozīmē, ka pedagoģisko likmju skaitam būs jāsamazinās par 2000. Pēc valdības ārkārtas sēdes viņa pieļāva, ka, iespējams, pedagoģisko likmju skaitam būs jāsamazinās par 4000. M.Gruškevica teiktais liecina, ka šie skaitļi ir optimistiski, jo, iespējams, ka likmes samazināsies pat par 8000. Tātad atlaišanu varētu piedzīvot apmēram 6000 pedagogu, lēš M.Gruškevics. Tā ir aptuveni sestā daļa no vispārizglītojošo un profesionālo skolu pedagogiem. Pedagogu skaits samazināsies, ieviešot jaunu izglītības finansēšanas modeli "nauda seko skolēnam", kad pašvaldībām finansējumu dalīs pēc skolēnu skaita tajās, liekot tām izšķirties arī par vairāku skolu slēgšanu. Nozīmīgu artavu skolotāju skaita samazināšanā dos par 29 miljoniem samazinātais finansējums pedagogu algām. IZM iestājas pret vienādu atalgojuma samazinājumu par 20% visiem pedagogiem un piedāvā palielināt slodzes — tad viņi par likmi joprojām saņemtu 340-350 latus. Tad skolām vajadzētu mazāk skolotāju nekā pašlaik. T.Koķe norāda, ka vienādam atalgojuma samazinājumam nebūtu ieguvumu: "Ar samazinātu algu skolotāji nevēlēsies strādāt kvalitatīvāk". Izglītībā esot rezerves, kur varētu ietaupīt tieši uz pedagogu likmju rēķina — līdz šim direktori tās varējuši palielināt "bezizmērā". "Ja programma prasa vienu skolotāju skaitu, tad tarifikācijā parādās gandrīz divreiz vairāk," saka ministre.
Uz jautājumu, kuriem pedagogiem par darba vietu būtu jābūt visnedrošākajiem, M.Gruškevics atbild — tiem, kas līdz šim strādājuši mazākas slodzes. T.Koķe norāda, ka ap 10% pedagogu esot pensijas vecuma un "varbūt tā būtu iespēja skolotājiem ļaut iet pelnītā atpūtā". Vai direktori skolās paturēs labākos skolotājus un atlaidīs sliktākos, IZM nevarot garantēt.
Samazinās uzņemšanu
"Tie ir dramatiski lieli skaitļi," IZM pārstāvju teikto komentē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēde Astrīda Harbaceviča. LIZDA neatbalsta nevienu no IZM piedāvātajiem variantiem, kur parādījies arī pedagogu skaita samazinājums par vairāk nekā 14 tūkstošiem, un vēl lems par tālākām darbībām. A.Harbaceviča norāda — pieļaujot iespēju samazināt pedagogu skaitu par vairākiem tūkstošiem, valstij ir arī jāpiedāvā programma, kā atlaistajiem cilvēkiem atgriezties darba dzīvē. IZM piedāvā piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus pedagogu pārkvalifikācijai darbam arī citās jomās, ne tikai izglītībā. A.Harbaceviča to uztver atzinīgi, taču norāda, ka LIZDA pagaidām nav informācijas, "cik cilvēkus tā varēs nostādīt uz kājām".
Pedagogu pārpalikums rada jautājumu, vai tiks ierobežota uzņemšana pedagoģijas studiju programmās, ko piedāvā vairākas Latvijas augstskolas. Šeit IZM vadības izteikumi atšķiras. "Mēs, visticamāk, samazināsim plānoto uzņemšanu šajās budžeta vietās," saka M.Gruškevics, savukārt T.Koķe sola, ka budžeta vietu skaits nesamazināsies. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Andris Kangro norāda, ka uzņemšana nav jāierobežo, jo pašreizējais pedagogu sastāvs ir novecojis. Tomēr viņš pieļauj, ka būtu jānotiek līdzekļu pārdalei par labu to priekšmetu skolotājiem, kuri valstij ir prioritārāki. Lai augstskolas varētu pārdalīt līdzekļus, tām esot jāsaprot, kādas ir valsts vajadzības, taču IZM par tām nav informējusi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.