Briseles Brīvās augstskolas vēsturnieks Safets Kriemadi savā 13.augusta Le Monde rakstā, analizējot Krievijas uzvedību Kaukāzā, atzīmē: "Putins pēdējos gados pakļāva Krievijas naftas un gāzes kompānijas Kremļa kontrolei. Tagad šīs kompānijas kalpo par ārpolitikas ieročiem, mēģinot uzspiest pasaulei Krievijas hegemoniju. Dodot priekšroku divpusējām attiecībām ar atsevišķām Eiropas valstīm, V.Putins grauj kopīgu Eiropas Savienības politiku enerģētikas jomā.
Pirmās diplomātiskās reakcijas uz Krievijas militāro iejaukšanos Gruzijas lietās krasi nodemonstrēja Eiropas sadrumstalotību."
Mūsu acu priekšā paveras baiss skats. Pēc Svētā Krēsla apustuliskā
nuncija Gruzijā arhibīskapa Klaudio Gudžeroti domām, vārds "nafta" mūsu
laikos iegūst maģisku nozīmi un pretendē aprīt vērtības, kuras agrāk
tika rakstītas ar lielo burtu.
Konflikta atsaldēšana
Bukarestes NATO sammitā 2008.gada aprīlī konkrētie soļi Ukrainas un Gruzijas pievienošanai aliansei tika atlikti uz nenoteiktu laiku.
Vairākas NATO locekles ar Vāciju un Franciju priekšgalā, baidoties no Krievijas brīdinājumiem, gāja pret savām interesēm un, par spīti ASV aicinājumam, nav atbalstījušas šīs demokrātiskās valstis.
Maskavas brīdinājums ir izvērsies karā, kas diez vai būtu noticis, ja NATO Bukarestē būtu izlēmīgāka. Par ieganstu kara uzsākšanai kļuva t.s. Dienvidosetija. Šo Gruzijas teritorijas mazo pleķīti Maskava ir izmantojusi kā ne tikai Gruzijas, bet arī visas Eiropas destabilizācijas faktoru. Destabilizēt ne Eiropu, nedz arī Gruziju nav izdevies, toties 1/4 Gruzijas teritorijas aneksija ir acīmredzama.
Pirmo 10 gadu laikā kopš "iesaldētā" konflikta sākuma sasprindzinājumu, provokāciju un uzbrukumu gadījumi no promaskavisko separātistu puses atkārtojās samērā reti. Bet tie ir kļuvuši daudz biežāki uzreiz pēc 2003.gada rožu revolūcijas, kad Maskavas politiskā ietekme Gruzijā samazinājās. Tolaik Krievijai nācās izvest no Gruzijas savas pēdējās militārās bāzes. Vēlāk, kad 2005.gada maijā tika atklāts naftas vads Baku—Tbilisi—Džeihana, sākoties Azerbaidžānas naftas tranzītam, apejot Krieviju un Armēniju Vidusjūras virzienā, arī ekonomiskā Maskavas ietekme uz Gruziju samazinājās līdz nullei.
Visa šī enerģētikas sektora dabīgā attīstība beidzot nonāca pretrunā ar Krievijas enerģētiskās stratēģijas koncepciju. Kremlis ir izšķīries par labu karadarbībai, kad pēc Baku—Tbilisi—Džeihanas jaudas palielināšanas, sākot no 2008.gada 11.jūlija pasaules naftas cenas sāka pazemināties ar vidējo ātrumu 1 USD dienā.
Enerģētikas ikdiena
Tātad jauno gāzes un naftas vadu līnijas veido šī konflikta būtību. Nav pagājusi pat nedēļa kopš naftas cenu lejupslīdes sākuma, kad aktivizējās provokācijas no osetīnu un abhāziešu separātistu puses.
Jāpievērš uzmanība vairāk nekā aizdomīgai sakritībai: pašā Krievijas armijas uzbrukuma priekšvakarā tika uzspridzināts naftas vada Baku—Tbilisi—Džeihana Turcijas posms. Atbildīgie — it kā kurdu separātisti. Naftas vada darbība tika apturēta, bet tas nav ietekmējis pasaules naftas cenu pazemināšanās tendenci, jo Azerbaidžānas naftas tranzīts tika pārorientēts uz Gruzijas Poti ostu.
Nākamajā dienā, izprovocējot karadarbību, Krievijas aviācija pirmām kārtam ir sabombardējusi Poti naftas termināļus. Vēl divas dienas vēlāk "garantijas pēc" Krievijas spēki uzspridzināja arī dzelzceļa tiltu, pa kuru tika vestas kravas Poti virzienā. Kad uzspridzinātais tilta posms bija atjaunots, jau divas dienas pēc Medvedeva parakstītā pamiera ar krievu mīnu tika uzspridzināts vilciena sastāvs ar degvielu.
Uz šī fona Krievijas militāristu klātbūtne Poti pilsētā, kura nekādā veidā nav saistīta ar konflikta zonām, turklāt vēl 25 dienas pēc pamiera noslēgšanas, šķiet pilnīgi loģisks enerģētiskā kara turpinājums.
Ņe obmaņeš — ņe prodaš!*
Manipulēšana ar noskaņojumiem Eiropas elitēs no Krievijas puses nav nekas cits kā psiholoģiskais triks. Jebkurš pārdevējs patiesībā ir atkarīgs no pircēja noskaņojuma, un, ja pircējs nav pakļaujams psiholoģiskai apstrādei, pārdevējs vairs nav noteicējs.
Gruzija, citas Kaukāza valstis, kā arī Turcija savā teritorijā plāno realizēt Eiroamerikāņu kopprojektu Nabucco, kurš transportēs Centrālāzijas gāzi uz centrālo Eiropu. Šī gāzes vada funkcionēšana ir arī Polijas un Baltijas valstu interesēs. Jau tiek apspriestas iespējas piegādāt Irānas gāzi, izmantojot paralēlos maršrutus. Jebkurā gadījumā Gazprom un Kremlim nav pamata justies neaizvietojamiem.
Lieliski apzinoties savu patieso vārīgumu, Putina režīms tomēr var paļauties uz ES sadrumstalotību un vienotās Eiropas enerģētiskās politikas trūkumu.
Izbeigt spēli uz nosišanu
Kā izskatās, tagadējais Krievijas premjerministrs pamēģināja militārā ceļā atrisināt bijušā Krievijas prezidenta dotos uzdevumus. Viņa pārliecība par Eiropas pieradināšanu ir jāizjauc. Pretējā gadījumā nelaimes skars ne tikai Kaukāzu vien, bet visu pasauli.
ASV valsts sekretārei Kondolīzai Raisai ir taisnība: Krievijas reputācija pasaules arēnā ir sadragāta. Tajā pašā laikā šķiet, ka pašu Krieviju tas nemaz neuztrauc. Tā redz sevi kā pasaules lielvalsti, kura var atļauties attiecīgas, no padomju pagātnes pārmantotas manieres. Putins ir gatavs pieļaut Krievijas pašizolāciju, ārvalstu investoru aiziešanu un defolta risku, jo ir nodrošinājis savam režīmam absolūto tautas atbalstu. Šai uzvedībai ir tikai viens skaidrojums: vēlme nostiprināt personīgo, atklāti runājot, diktatorisko varu.
Suverēnās kaimiņvalsts daļu okupācija nedrīkst palikt nesodīta. Jebkurš līgums, pat ne starptautiskais, vienmēr paredz soda sankcijas par nosacījumu neievērošanu. Dažu Eiropas līderu paziņojumi par sankciju nevajadzību neiztur vēstures kritiku, jo atgādina kādreizējo izdabāšanu Hitleram.
Krievijas karaspēks joprojām atrodas Gruzijas teritorijā un te tikai separātiskajā Abhāzijā un "Dienvidosetijā", bet arī ekonomiski svarīgajā ostas pilsētā Poti. Tā kā Kremlis paļaujas uz Krievijas apstrādātās sabiedrības atbalstu, efektīvākās sankcijas būs tādas, kas spētu atskurbināt šīs valsts iedzīvotāju apziņu, liekot tai pāriet no paštīksmināšanās uz reālistisko skatu uz savu vietu pasaulē.
Par nedalāmo Gruziju!
Pirms vairākām dienām Baku—Tbilisi—Džeihanas naftas vads tika atjaunots un atsāka darbību. Tajā pašā dienā pasaules naftas cenas atkal sāka lēnām slīdēt uz leju. Nav jāaizmirst, ka tieši naftas un degvielas cenu kāpums ir izraisījis visu produktu sadārdzinājumu, inflācijas pieaugumu un ekonomiskās augšupejas krišanos kā visā Eiropā, tā arī Latvijā.
Eiropas interesēs ir steidzami atbalstīt Gruziju. Ir jāpiešķir NATO aizsardzība ne tikai naftas vadiem, bet arī Kaukāza valstīm.
Gruzijas drošība paredz tās nedalāmību. Ievērojot cilvēktiesības, Gruzijas valstij pašai ir jālemj, kurām tās teritorijām piešķirt autonomiju un kādā apjomā.
Savukārt palīdzība, ko mēs, eiropieši, sniedzam mūsu sabiedrotajai Gruzijai, ir ne tikai cilvēciski dabīga, bet arī nepieciešama mūsu kopīgajai drošībai.
*Nepiešmauksi — nepārdosi! — krievu val.