Ieguldīsim intelekta ekonomikā!

Tādu ekonomiku kā, piemēram, Japāna un Šveice instrumenti, kas minēto nodrošina, ir pētniecība un terciārās studijas. Citiem vārdiem — arī taupot, valstij jāinvestē zinātnē un augstskolās. Pilsoniskā savienība redz četrus galvenos soļus, lai nodrošinātu eksportspējīgu produktu un pakalpojumu radīšanu, veicinot pētniecības uzplaukumu: finanses, kvalitātes vērtēšana, piemērota administrēšana un intelektam labvēlīgi nodokļi. Pienācīgas investīcijas Pirmais solis ir nekavējoša valsts finansējuma palielināšana zinātniskajai darbībai. Neatkarīgajā Latvijā zinātne ir badināta. Vienīgais atkusnis pirms šodienas atsaluma bija laikā no 2003.gada līdz 2006.gada sākumam, kad likti pamati zinātnes finanšu pieaugumam, piešķirts atvasinātās publiskās personas statuss universitātēm, izveidotas budžeta apakšprogrammas zinātnes infrastruktūras atbalstam, nodrošināts, ka pētniecībai un terciārajai izglītībai ir liels īpatsvars Eiropas Savienības (ES) struktūrfondos Latvijai 2007.—2013.gada plānošanas periodā. Šajā laikā panākta Zinātniskās darbības likuma pieņemšana redakcijā, kas paredz īstenot Lisabonas stratēģijas Barselonas kritērijus — ES valstīm 2010.gadā jāinvestē zinātniskajā darbībā vismaz 3% no IKP. Likums paredz — ik gadu valsts budžeta ieguldījums palielināms par 0,15% no IKP (neskaitot struktūrfondu naudu). Pašreizējais kopīgais naudas apjoms zinātnei svārstās ap 0,69% IKP. Godmaņa valdības 2009.gada budžeta projekts 0,15% pieaugumu neparedz. Esot šādam kopproduktam, šim palielinājumam, iesniedzot budžeta likumu, vajag būt ap 22,5 miljoniem latu. Jostas savilkšana uz zinātnes un inovatīvu risinājumu rēķina bremzē ekonomikas produktivitāti. ES 2006.gada 10.maija lēmums paredz līdz 2010.gadam sasniegt finansējuma līmeni studiju attīstībai universitātēs vismaz 2% no IKP, kur divus gadus valsts budžetā nav darīts teju nekas. Zinātniskās darbības likumam analogas normas jāraksta Augstskolu likumā — fiksēts pieaugums studijām ik gadu. Vien strauja aiziešana no kaunpilnās situācijas, ka Latvija vismazāk Eiropā atbalsta studējošos (76% maksā paši), padarīs universitātes par tehnoloģiju pārnesei, inovācijām, augstas pievienotās vērtības ražošanai un pakalpojumiem pievilcīgu resursu. Pilsoniskā savienība ir pārliecināta, ka būtiski jāpieaug investīcijām terciārajā izglītībā, tādēļ budžeta 2.lasījumam sniegs priekšlikumu palielināt finansējumu studijām augstskolās par vismaz 11,5 miljoniem latu. Tāpat valstij jānodrošina priekšfinansējums augstskolām ES struktūrfondu apguvei. Latvijā doktora studiju programmās studē ap 0,5% no studentiem. Zviedrijā doktorantūrā kopumā —18 000 studentu, kas ir 5,3% no kopējā skaita, Čehijā — 11 500, kas veido 6,6%, Lietuvā un Igaunijā — ap 2,5%. Mūsu doktorantiem parastā stipendija ir 80 latu. Dānijā un Nīderlandē doktoranta minimālais gada grants ir 30 000 eiro, Austrijā, Norvēģijā un Šveicē — 22 000 eiro, Andorā, Beļģijā, Somijā, Francijā, Īslandē, Īrijā, Itālijā, Lihtenšteinā, Spānijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē grants ir no 7 000 līdz 21 000 eiro. Jāatbalsta zinātniskā grāda iegūšana, krasi palielinot doktorantūras vietu skaitu. 2009.gadā budžeta doktorantu stipendijai jābūt vismaz četru minimālo mēnešalgu apjomā.Kvalitātes indikatori Kvalitātes vērtēšana kā temats prasa plašu iztirzājumu, taču, iezīmējot galvenās tēzes, Pilsoniskā savienība uzsver, ka pašlaik nereti akreditācija noris formāli. Studiju kvalitāte ir jāpaaugstina ar stingrāku nacionālās akreditācijas procedūru, prasīgākiem noteikumiem, starptautisko ekspertu vairākumu visos vērtējumos. Studijas jāīsteno galvenokārt pilna laika studiju veidā un integrēti ar pētniecību, jāmazina nepilna laika īpatsvars un filiāļu skaits. Augstskolu akadēmiskā personāla vidū no 2009.gada vismaz 30% jābūt doktoriem, 2010.gadā — līdz 35%. Kauns teikt, ka pat Krievija 2008.gada septembrī nolēmusi paredzēt: pusei augstskolas mācībspēku jābūt ar zinātnisko grādu. Universitātēs 2010.gadā jābūt vismaz 65% doktoru. Šķirta administrācija Pirmkārt, jebkurā līmenī jānodrošina studiju un pētniecības vienotība. Tā tam jābūt augstskolā, kur profesors vienlaikus ir gan zinātnieks, gan akadēmiskais mācībspēks, tā arī visā zinātnes sistēmā, kur pētnieciskajiem institūtiem jāintegrējas universitātēs. Humboltiskai vienotībai jābūt arī ministrijā — jāpilda Augstskolu likuma 66.pants, kas paredz vienotu Augstākās izglītības un zinātnes departamentu. Otrkārt, augstskolu institucionālajai pārvaldei ir jāaiziet prom no ministra un ministrijas. Izglītības un zinātnes ministrijā pēdējos pāris gados birokrātiski savairoti visādi struktūrfondu, investīciju, ERAF investīciju, politikas koordinācijas u.c. departamenti, kas neveic ne politikas veidošanas, ne likumu rakstīšanas, bet naudas sadales darbus. Tas nav jādara ministrijai! Likums jau trešo gadu paredz Augstākās izglītības un zinātnes administrāciju — tai jābūt labi algotai, vienīgajai valsts pētniecības un studiju pārvaldes nacionālā līmeņa iestādei, pārraudzības formā attālinātai no ministra, kas nepolitiski gan uzrauga atvasinātās publiskās personas — augstskolas, gan arī sadala zinātnes naudu gan institucionāli, gan atklātos projektu konkursos, veic inovāciju un tehnoloģiju pārneses atbalsta funkciju, kā arī citas sensitīvas administratīvas lietas — tādas kā reģistrēšana, licencēšana un programmu akreditācija, kur politiķiem vai politiku veidojošiem ierēdņiem no ministrijas jaukties nav pamata. Der zināt, ka 2008.gada taupības vasarā izglītības un zinātnes nozares vadības birokrātiskos izdevumus, grozot budžetu, palielināja par vairāk nekā 10% jeb 0,756 milj. latu. Kam lielais pieaugums? Nav grūti uzminēt — apakšprogrammai 06.08. Centrālais aparāts jeb pati ministrija. Komiski, ka nu sola mazināt tēriņus par 0,3 milj. Ar šādu "samazinājumu" ministrijas budžetā 2009.gadā būs pieaugums ap 0,4 milj., salīdzinot ar šā gada sākumu.Draudzīgi nodokļi Pilsoniskajai savienībai ir vairākas nodokļu politikas iniciatīvas. Piemēram, jāgroza likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", nosakot, ka maksimālais attaisnoto izdevumu par izglītības iegūšanu apjoms cilvēkam taksācijas periodā ir divpadsmit minimālās mēnešalgas; personām, kurām izglītības vai kvalifikācijas pilnveidi prasa likumi, un ierēdņiem vai valsts darbiniekiem, kam šādu pilnveidi prasa iekšējie normatīvie akti, attaisnoto izdevumu apjoms nav jāierobežo. Šāda norma stimulēs privātā sektora un valsts darbaspēku ieguldīt līdzekļus intelektuālajā izaugsmē pašiem, attīstot darba ražīgumu. Latvijā trīs ceturtdaļas studentu paši maksā par studijām. Maksa gadā var sasniegt pat desmit tūkstošus eiro. Attīstībā reinvestētajai uzņēmumu peļņai ienākuma nodoklim būtu jābūt 0%. Augstskolu pakalpojumi nav jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli, tām jāpiešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi. Šie ir tie konstruktīvi soļi, kurus Pilsoniskā savienība piedāvā, raugoties uz zinātņietilpīgas ekonomikas attīstību, sākot ar 2009.gadu. No Ministru prezidenta prasmes iekļaut šīs derīgās lietas budžeta paketē lielā mērā būs atkarīgs mūsu vērtējums valdības darbam budžeta sakarā.