Politologs izteicās, ka, pirms A.Bērziņš sācis pildīt jaunā amata pienākumus, neesot jēgas viņam kaut ko "piešūt", tomēr fakts, ka viņš par savu kancelejas vadītāju ir izvēlējies cilvēku no Ventspils, rada pietiekami lielu pamatu dažādām baumām un sazvērestības teorijām, kas jaunievēlētajam prezidentam par labu nenāk.
"Bērziņš noteikti nav tas cilvēks, kuram varēs kaut ko baigi aiz muguras darīt," sacīja I.Ījabs, atbildot uz jautājumu, vai līdz ar G.Daudzes apstiprināšanu amatā nepalielināsies Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) ietekme uz jaunievēlēto prezidentu.
Politologam ir grūti teikt, kas ir bijuši A.Bērziņa apsvērumi, izvēloties G.Daudzes kandidatūru. Viņš piebilda, ka "Bērziņš ir pieaudzis cilvēks", kurš saprot visas no šī lēmuma izrietošās sekas. "Atliek tikai novēlēt, lai Daudze tiek galā ar šiem pienākumiem, jo viņš pēdējos gadus ir pavadījis Saeimas prezidijā, kas ir pietiekoši atšķirīga vieta no prezidenta kancelejas," sacīja eksperts.
Eksperts norādīja uz kancelejas vadītāja lielo lomu, atgādinot, ka pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas darbība krietni uzlabojās pēc tam, kad viņš savas kancelejas vadītāju Eduardu Stipro nomainīja ar Edgaru Rinkēviču.
Jau ziņots, ka jaunievēlētais prezidents atzinīgi vērtē G.Daudzes pieredzi, vadot 9.Saeimas darbu, kas būšot ļoti noderīga, strādājot prezidenta kancelejā. Pozitīvi tiek vērtēts arī tas, ka G.Daudze arī agrāk ir ieņēmis vadošus amatus un uzkrājis pieredzi parlamentārajā darbā.
Savukārt Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks arī turpmāk būs Ēriks Ozols, tādējādi nodrošinot kancelejas administratīvā darba pēctecību.
Kā sacīja Ē.Ozols, kancelejas tehniskie darbinieki un stuktūrvienību vadītāji turpinās savu darbu un izmaiņas galvenokārt ir gaidāmas prezidenta padomnieku sarakstā. Kancelejas darbībā, visticamāk, būs pārmaiņas, jo varētu mainīties redzējums, kā ir jāstrādā.
Andris Pelšs ir piekritis turpināt darbu par padomnieku ārpolitikas jautājumos.
Par A.Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 53 deputāti, bet pret bija 44 balsis. Par otru augstā amata kandidātu - pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru - nobalsoja 41 tautas kalps, bet pret - 56 deputāti.
Kopā vēlēšanās piedalījās 99 parlamentārieši, derīgu vēlēšanu zīmi nodeva 97 deputāti.
Prezidenta V.Zatlera pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.