Viņš uzskata, ka, pieņemot tik nepopulāru lēmumu, politiķiem ir jābūt gataviem riskēt ilgtermiņa mērķu vārdā, taču šādu politisko autoritāti Ījabs neredz ne Zatlera reformu partijā (ZRP), ne "Vienotībā".
"Daudzas lietas vēl var notikt, bet es domāju, ka diezin vai kāds gan ZRP, gan "Vienotībā" ir gatavs uz tik radikālu soli kā SC aicināšana koalīcijā. Es pieļauju, ka, neskatoties uz šī brīža ažiotāžu, nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) joprojām ir pietiekoši spēcīgs kandidāts uz trešā koalīcijas partnera vietu. Bravūrīgā runāšana par kodolu, ko "Vienotība" sāka uzreiz pēc vēlēšanām, es pieļauju, ka ir krietni pārspīlēta. ZRP tomēr ir vairāk mandātu nekā "Vienotībai", un diezin vai tā metīsies "Vienotības" apskāvienos un klausīsies, ko viņiem diktēs, tādēļ kaut kādas variācijas vēl ir iespējamas," teica Ījabs.
Runājot par trešā partnera piesaisti, Ījabs atzina, ka viņam ir grūti iedomāties to politiķi, kas varētu pieņemt lēmumu par SC piesaisti koalīcijai. "Tur nepieciešama politiska autoritāte un gatavība riskēt ilgtermiņa mērķu vārdā, mēģinot pieņemt visnotaļ nepopulāru lēmumu. Būtu nepieciešams ļoti liels "politikas smagsvars", kurš varētu uzņemties šo atbildīgo lēmumu. Es neredzu tādu politiķi ne "Vienotībā", ne ZRP. Visdrīzāk, viņi nonāks pie koalīcijas - ZRP, "Vienotība" un VL- TB/LNNK," teica Ījabs.
Runājot par to, kādus draudus radītu SC atstāšana opozīcijā, Ījabs teica, ka SC un viņu vēlētāji ir pieraduši, ka viņu partija tiek tradicionāli atstāta opozīcijā. Problēma nav tajā, ka cilvēki negribētu pamēģināt strādāt kopā ar SC, taču pašlaik ne "Vienotībā", ne ZRP nav tāda cilvēka, kurš varētu uzņemties tik atbildīgu lēmumu, uzsvēra politologs.
"Atstājot SC ārpus koalīcijas, pirmkārt, tas padara neiespējamas jebkādas politiskās sistēmas reformas, jo diezin vai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlēsies sastrādāties ar oligarhu apkarotājiem, tādēļ tās 67 balsis, kas nepieciešamas Satversmes grozīšanai, nebūs iespējams savākt. Otrkārt, tas radikalizēs krievu vēlētājus, jo zināmai daļai radikālāko krievu politiķu būs iespējas Nilam Ušakovam (SC) un Jānim Urbanovičam (SC) pārmest piekāpšanos, iešanu uz kompromisiem, okupācijas fakta atzīšanu - bet kas par to SC tika? Nekas, tāpat atstāja opozīcijā. Tas nozīmē, ka ir jāiet radikālākā veidā," vērtēja eksperts.
Viņš gan šaubās, vai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) var atdzimt savā līdzšinējā veidolā, bet tas, ka kāds alternatīvs radikālāks krievu politiskais spēks varētu izveidoties, varētu būt pavisam droši. Vai arī SC var sašķelties. "SC tas varētu būt diezgan nepatīkami, jo ir kāda robeža, līdz kurai viņi spēs tēlot optimistus - teju, teju būsim valdībā.
Labi, pēc vienām vēlēšanām nepaņēma, pēc otrām - arī nē, bet, ja arī pēc trešās reizes saka - nekādā gadījumā ar SC, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar stratēģiju un ir jāmēģina ar latviešiem runāt savādāk, nekā to līdz šim ir darījis SC," teica Ījabs.