Tikpat skaidrs ir tas, ka ar budžeta izdevumu apcirpšanu vien būs pārāk maz, lai mums klātos labāk. Mums ir nepieciešama arī ekonomikas izaugsme, lai rastos jaunas darbvietas un budžeta ieņēmumi atkal palielinātos.
Pirms iestājās šī krīze, mūsu ekonomika pārkarsa. Mans kā ekonomikas ministra 2005.gada mēģinājums ierobežot inflācijas kāpumu, kad tas vēl bija ap 6%, beidzās ar to, ka premjers Kalvītis inflācijas ierobežošanas plānu ne tikai noraidīja, bet pat noslepenoja līdz 2007.gadam, kad Godmaņa valdība, to novēloti pieņemot, vairs nekādi ekonomikai līdzēt nevarēja. Indivīdi un uzņēmumi turpināja dzīvot pāri saviem līdzekļiem uz lēta kredīta rēķina. Inflācijas rezultātā algu pieaugums pārsniedza darba ražīguma pieaugumu, kas, protams, nevarēja ilgt mūžīgi. Ekonomisti šobrīd spriež par dažādiem pārkaršanas iemesliem, bet skaidrs ir viens: lēti kredīti un beznodokļu režīms nekustamā īpašuma tirgū izveidoja neuzturamu burbuli, kuram agrāk vai vēlāk vajadzēja plīst. Pie vainas bija visi - valsts vadītāji un to piekoptā nodokļu politika (likumdošana), kas deva brīvu vaļu spekulācijām ar zemi, kā arī vietējās bankas, kas pārāk agresīvi kreditēja iedzīvotājus, vadoties nevis pēc naudas plūsmas (kā atmaksās), bet vairāk pēc ķīlas vērtības (kas, šķita, mūžīgi augs).
Pretējā situācijā
Šodien mums ir pilnīgi pretēja situācija. Nekustamā īpašuma tirgus burbulis ir pārplīsis, un vietējās bankas negrib iedzīvotājiem un uzņēmumiem aizdot naudu, jo baidās, ka aizņēmēji to nevarēs atmaksāt. Ķīlu vērtība ir noplakusi, palielinot banku zaudējumus maksātnespējas gadījumos, tā vēl vairāk mazinot to gatavību aizdot naudu. Citur pasaulē jau jūt ekonomikas atkusni, bet mums Latvijā vēl ir diezgan barga ziema. Bez naudas aprites ekonomika nekādi nevarēs atveseļoties.
Viens naudas avots ekonomikai ir banku kredīti. Otrs - eksporta ieņēmumi. Diemžēl šis sektors mūsu tautsaimniecībā joprojām nav attīstījies tā, lai tas reāli varētu aizstāt iekšējo patēriņu kā galveno ekonomikas dzinuli. Vēl trešais naudas avots ir ārvalstu investīcijas, kam pēdējos 15 gados ir bijusi ļoti būtiska loma mūsu ekonomikas attīstībā. Latvijai jāatjauno ārējo investīciju plūsmas, vienlaikus nodrošinot, ka neveidosies kārtējais ekonomikas burbulis.
Kāpēc neiegulda naudu?
Var uzdot jautājumu - kāpēc investori šobrīd neiegulda naudu Latvijā? Atbilde ir - neskaidrības dēļ. Neskaidrība par to, kas notiks ar Latvijas ekonomiku (lasi - lata stabilitāti), un neskaidrība par to, kāda būs nodokļu politika nākotnē.
Par nodokļu politiku mums tuvākajos mēnešos jātiek skaidrībā, pieņemot nākamā gada valsts budžetu. Tad gan mēs, gan potenciālie investori zinās, kāds būs nekustamā īpašuma nodoklis, kāds būs nodoklis kapitālam, būs vai nebūs vēl kādas nodokļu sistēmas maiņas. Svarīgi ir nodokļu sistēmu attīstīt tā, lai veidotos līdzsvarota ekonomikas attīstība un lai maksimāli pasargātu tautsaimniecību no burbuļa veidošanās kādā atsevišķā ekonomikas segmentā. Pārveidojot sistēmu šodien, tai ir jābūt prognozējamai rīt.
Otrs jautājums ir, kā mēs atrisināsim/izbeigsim neskaidrību par lata stabilitāti. Ironiski ir tas, ka neskaidrību par lata stabilitāti neraisa bažas par Latvijas centrālās bankas spēju nosargāt latu pret uzbrukumiem (ko tā spēj), bet tieši dažādu pašmāju un ārzemju ekonomistu un politiķu runas, ka devalvācija būtu panaceja ekonomikas atveseļošanai.
Septembra sākumā piedalījos Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) rīkotajā seminārā Briselē, kur klāt bija SVF vadītājs no Vašingtonas Dominiks Stross-Kāns, kā arī vairāku valstu politiķi un ekonomisti, kopā ap 45 cilvēkiem. Seminārā izvērsās plaša diskusija par atveseļošanās iespējām Latvijā, tai skaitā - par lata devalvāciju. Vairākums klātesošo nepiekrita uzskatam, ka lata devalvācija ir labākais risinājums Latvijas ekonomikas atveseļošanai, un pievienojās Latvijas valdības un Latvijas Bankas nostājai, ka devalvācija radītu vēl vairāk problēmu nekā tā risinātu.
Viens no «devalvētāju» galvenajiem argumentiem ir tas, ka devalvācija ieviestu skaidrību potenciāliem investoriem. Kāpēc ieguldīt naudu šobrīd, ja pēc devalvācijas ieguldījums būtu lētāks? Ja devalvētu latu, neskaidrības šķērslis atkristu un investīcijas mūsu tautsaimniecībā atkal atsāktos. Tomēr mēs paši būtu pliki un nabagi. Ja Latvijā puse visu mājsaimniecību nebūtu aizņēmušās naudu eiro, ja mēs nebūtu atkarīgi no importētiem energoresursiem un ja Latvijas eksporta sektors būtu galvenais tautsaimniecības dzinulis, iespējams, lata devalvācija tiešām nestu vairāk labuma nekā ļaunuma. Tomēr apstākļi ir gluži pretēji. Krītot lata vērtībai, mūsu valsts jau novājinātajai vidusšķirai varētu kļūt nepanesami banku un enerģijas rēķini, kas izraisītu postošu bankrotu vilni. Latvijas tautsaimniecība sabruktu un līdz ar to izraisītu plaša mēroga nestabilitāti visā Baltijas jūras reģionā.
Tūlītēja eiro ieviešana
Ja devalvācija nav laba izvēle, kā citādi atrisināt šo situāciju? Mērķis jebkurā gadījumā ir skaidrība un stabilitāte, lai atjaunotos naudas aprite ekonomikā.
Tādēļ ir otrs, daudz labāks risinājums šai situācijai. Latvijai, Igaunijai un Lietuvai organizēti jāuzstāj, ka Eiropas Savienībai nekavējoties jāpieņem politisks lēmums iekļaut Baltijas valstis eirozonā. Gaidot, kamēr varēsim sasniegt visus Māstrihtas kritērijus, mēs varam arī pilnībā nogrimt. Kā mēs panāksim mazu budžeta deficītu, ja ekonomika neaug (un budžetā nauda neieplūst)? Valsts budžeta samazināšanai ir robežas.
Latvijai nav jābaidās no tā, ka šādai nostādnei būs pretinieki. Citas valstis uzdos jautājumu - kāpēc šāds izņēmums dažiem un ne visiem? Atbilde ir vienkārša. Eiropai ir vajadzīga stabilitāte tikpat, cik Baltijas valstīm. Ja šejienes tautsaimniecības pilnīgi sabruks, tas iespaidos ne tikai visu Baltijas jūras reģionu. Tūlītēja eiro ieviešana Baltijas valstīs nodrošinās skaidrību, tātad krietni nostabilizēs situāciju. Investīcijas sāks atgriezties mūsu reģionā, un sāksies atlabšanas process.
Alternatīva tūlītējai eiro ieviešanai ir ilgstoša neskaidrība un nestabilitāte, kas kaitē ne tikai Baltijas valstu iedzīvotājiem un ārzemju bankām, bet visam reģionam. Jo ilgāk mēs esam nestabili, jo vairāk būsim atkarīgi no citu valstu palīdzības. Eiro ieviešana Latvijā būtu pirmais solis mūsu ekonomikas suverenitātes atgūšanai.