IZM beidzot atzīst: būs jāatlaiž tūkstoši
Tagad viens Latvijas skolotājs strādā vidēji ar sešiem skolēniem, bet jaunajā mācību gadā šī proporcija tiks mainīta — novados būs jābūt astoņiem skolēniem uz vienu skolotāju, lielajās pilsētās — desmit. Tas nozīmē ievērojami apcirpt pedagoģisko likmju skaitu, kas savukārt nozīmē, ka rudenī darbu zaudēs pat 10—11 tūkstoši skolotāju, tomēr tiem, kas paliks, atalgojums par vienu likmi arī gada pēdējos mēnešos nenokritīs līdz minimālās algas slieksnim, bet sasniegs 250 latu. Tas nozīmē, ka skolotājiem jārēķinās teju ar 30% mazāku atalgojumu par vienu likmi. Paturot visus skolotājus, algas būtu jāsamazina par 53%.
Diskusija par skolotāju skaita iespējamo samazinājumu pēdējos mēnešos ir ieguvusi krasus pagriezienus — sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalstīja pedagogu skaita samazināšanu, palielinot slodzi, tad piekāpās arodbiedrībai, pieļaujot algas samazinājumu visiem pedagogiem vienādi, tagad atkal iestājas par ievērojamu pedagogu skaita samazināšanu. "Tas taču nav normāli," izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) Dienai dēvē lineāru atalgojuma samazinājumu, kas nozīmē, ka gada pēdējos četros mēnešos skolotāji par likmi saņemtu apmēram 180 latu pirms nodokļu nomaksas.
Šoreiz IZM priekšlikums ietver nosacījumu pašvaldībām veikt strukturālās reformas skolu tīklā, lai palielinātu skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. To izdarot papildus "nauda seko skolēnam" finansēšanas principa ieviešanai, IZM uzskata, ka skolotājiem par vienu likmi varēs samaksāt 250 latu uz papīra.
IZM informē, ka pašlaik uz vienu pedagoģisko likmi ir teju 6,4 skolēni, bet to plānots kāpināt līdz astoņiem skolēniem novados un 10,2 skolēniem lielās pilsētās. Tādējādi nākamajā mācību gadā valsts samaksās par apmēram 13 tūkstošiem pedagoģisko likmju mazāk — tā ir apmēram trešdaļa no kopējā likmju skaita, stāsta IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle. Tā kā šogad mācībspēki strādājuši vidēji 1,17 likmes, teorētiski pedagogu skaits varētu samazināties par 10—11 tūkstošiem, viņa pieļauj. Precīzu skaitli minēt nevarot, jo skolas darbu var pārkārtot, piemēram, samazinot skolotāju slodzi un paturot darbā vairāk pedagogu vai arī — gluži otrādi — palielinot skolotāju slodzi, tā ļaujot viņiem nopelnīt vairāk, bet atlaižot lielāku pedagogu skaitu. Turklāt apmēram 4000 pensijas vai pirmspensijas vecuma pedagogu nākamajā mācību gadā darbu varētu neatsākt.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pagaidām atturīgi vērtē IZM priekšlikumu, par ko uzzinājusi tikai trešdienas rītā, liecina LIZDA priekšsēdes vietnieka Jāņa Krastiņa teiktais. Viņš norāda, ka šis jautājums "ir izkustējies no nāves punkta", jo pedagogu alga par likmi tiek palielināta, tomēr būtiski esot saprast, kāds būs IZM piedāvājums ES naudas izmantošanai pedagogu pārkvalifikācijai.
Atšķirīgas skolotāju un skolēnu skaita proporcijas jau tagad ir kaimiņvalstīs. "Igaunijā ir 13 bērni uz vienu skolotāju, un viņi konsekventi iet uz 18 kā Vācijā. Lietuviešiem pašlaik ir 11. Ar ko mēs atšķiramies? Ar nevēlēšanos darīt?" saka T.Koķe. I.Štāle gan skaidro, ka vairāk palielināt skolotāju un skolēnu skaita attiecību jau šogad nav iespējams, jo tas varētu novest pie situācijas, ka pašvaldībām nāktos par 40% palielināt klašu piepildījumu, bet pilsētās daudzās klasēs jau tagad ir 30 bērnu. Kā ilgtermiņā palielināt skolotāju un skolēnu skaita attiecību? "Tikai un vienīgi slēdzot pustukšās skolas," norāda I.Štāle.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.