IZM un augstskolas strīdas par vērtīgu akadēmiskā tīkla ieviešanas projektu

Eiropā neveiksmīgs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis norāda, ka runa ir par moderna jaunās paaudzes interneta tīkla radīšanu, un tā ātrums būs nesalīdzināmi lielāks — varētu teikt, ka "mēs padzīsim savu tehniku vismaz desmit gadus uz priekšu". Šāds akadēmiskais tīkls Eiropā jau eksistējot, un, kā norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācību prorektors Uldis Sukovskis, to ieviesušas arī Lietuva un Igaunija. Esot konkrēti piemēri situācijām, kad ar esošajām interneta jaudām Latvijas zinātniskajām institūcijām nav gana, piemēram, Vents­pils augstskolas Ventspils Starptautiskā radio­as­tro­nomijas centra Irbenes radiolokatora datu daudzums vairākkārt pārsniedz to datu apjomu, ko, izmantojot Latvijas zinātniskajām institūcijām pagaidām pieejamo internetu, iespējams pārraidīt pasaules zinātnes centriem. Pirmās idejas par šo projektu radās Latvijas Universitātei (LU) un RTU, akcentē LU administratīvais direktors Jānis Stonis un paskaidro, ka akadēmisko institūciju ieskatā vispareizāk būtu tām pašām uzņemties projekta īstenošanu. To institūcijas varētu darīt, izveidojot vienotu publisko nodibinājumu, taču tad projekta līdzfinansējums tām būtu jāatrod pašām. Šādai kārtībai nepiekrīt IZM, kas projektā vēlas uzņemties vadošo lomu. Kā uzsver akadēmiķi, IZM piedāvātais modelis pašlaik tiekot īstenots tikai Igaunijā un Horvātijā un šie piemēri esot neveiksmīgāki nekā pārējās valstīs, kur par tiem atbild augstskolas. IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) skaidro, ka IZM uz augstskolu spēkiem īstenot šādu projektu skeptiski raudzīties liekot LU vadošā loma Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas projektā, kas neesot sasnie­dzis lielu daļu no tā mērķiem. Neviena no institūcijām arī nevarot atbildēt, kas apmaksās uzturēšanu un kas notiks ar projekta saturu, jo "dzelžu iepirkšana nav liela māksla". Augstskolu pārstāvji šo argumentu atspēko, sakot, ka uzturēšanas izmaksas var segt paši, esot iespēja šim mērķim piesaistīt arī papildu ES līdzekļus, turklāt darbs satura izstrādē jau notiekot un plānots to pabeigt līdz 1.februārim. "Ja mums kāds to būtu prasījis, mēs būtu atbildējuši," saka Rīgas Biznesa skolas direktors un projekta darba grupas pārstāvis Jānis Grēviņš.Neefektīva tērēšana IZM uzskata, ka ministrijas vadošās lomas uzņemšanās varētu nodrošināt visu akadēmisko institūciju iesaisti, citādi varētu rasties situācija, ka augstskolas un autonomie zinātniskie institūti katrs izveido savu publisko nodibinājumu. LU un RTU pārstāvji šādu iespēju noraida, sakot, ka nevienu institūtu negrasās izslēgt, jo akadēmiskā tīkla būtība liek visiem būt vienotiem. J.Stonis arī norāda, ka IZM saviem spēkiem šo projektu īstenot nevarot, tāpēc jau paredzējusi piesaistīt ārvalstu konsultantus, bet "tas būtu veltīgi". Proti, akadēmiskās institūcijas uzskata, ka tām jau ir pietiekami daudz speciālistu, kas varētu uzņemties projekta īstenošanu, un papildu konsultantu piesaistīšana būtu neefektīva līdzekļu tērēšana — atliktu ievērojami mazāk naudas, ko novirzīt tehnoloģiskajiem risinājumiem. J.Grēviņš stāsta, ka viņa pieredze projektu vadīšanā liecinot — administratīvajām izmaksām jāizmanto vismaz 10% projekta kopējā finansējuma. Ja šo projektu vadītu IZM, augstskolas lēš, ka administatīvajiem izdevumiem būtu nepieciešami aptuveni 3,5 mil­joni latu. Nedaudz atšķirīgs projekta īstenošanas variants no abiem iepriekšminētajiem ir J.Ekmanim, kurš IZM paredz vairāk tehniskas kapitāla turēšanas funkcijas, kas ļautu projektam piesaistīt valsts līdzfinansējumu, savukārt par projekta virzību jāatbild stratēģiskai grupai, kurā ietilptu akadēmisko institūciju pārstāvji. Uz šo variantu skeptiski augstskolām liekot raudzīties IZM līdzšinējā nespēja atbildēt, kas notiks ar infrastruktūru, kad projekts būs beidzies, kas radot bažas par to, vai tīkls nenonāks privātās rokās.