Draud sods un kriminālatbildība
Ornitologs Strazds pieļauj — melnā stārķa ligzda nogāzta, lai varētu cirst mežu
Netālu no Slīteres nacionālā parka Ances pagastā kādu prāvu ozolu melno stārķu pāris jau vismaz pāris gadu bija izvēlējies par savas ligzdas koku, vieta bija droša un netraucēta. Līdz šim nezināmo ligzdu uzgāja zoologs Viesturs Vintulis, un tieši pēc mēneša — sestdien, 5.jūlijā, šajā vietā ieradās melnā stārķa pētnieks ornitologs Māris Strazds. Melno stārķu ligzda bija nogāzta un aizvākta. Vienīgās atstātās liecības — atsevišķi ligzdas zari un divu melnā stārķa olu čaumalas. Šī vieta jau gatavota mežizstrādei — pie ozola bija izdzīta stidziņa un pats ozols appūsts ar krāsu — iezīmēts kā atstājamais koks. Vainīgajam par nelaimi — kad ligzdu V.Vintulis atrada, viņš to nofotografēja.
Tā kā Latvijā ligzdo tikai ap 500 melnā stārķa pāru, katras ligzdas zaudējums un līdz ar to ligzdošanai izlaists gads populācijai nodara lielu kaitējumu. M.Strazds norāda — šis ir jau trešais gadījums, kad cilvēki nodarījuši kaitējumu melnā stārķa ligzdām. Lai arī melnais stārķis ir Latvijā pirmās grupas īpaši aizsargājamā suga, par kuras iznīcināšanu vai dzīvotņu bojāšanu draud kriminālatbildība, līdz šim nevienā no abiem gadījumiem vainīgie netika sodīti.
"Ja Latvijā būtu 100 koku un viens tiktu nocirsts, varētu jau teikt — nav nekā dramatiska. Bet, ja nocirstu pamazām 100 koku? Zaudētas ligzdas nozīmē zaudētu pāri ar laiku," saka M.Strazds. Piemēri, kad putni izšķīrušies pamest dzimto vietu, tālu nav jāmeklē — Latvijā gredzenoti melnie stārķi atrasti Lietuvā, arī Polijā pat 800 kilometru no gredzenošanas vietas. "Skaidrs, ka šajā gadījumā stārķa ligzda izgāzta, lai tiktu pie ciršanas, jo ar stārķa ligzdu pie ciršanas netiktu," viņš atzīst. Slīteres nacionālais parks par konstatētajiem postījumiem sastādīja pārbaudes rakstu, lietas dokumentus nosūtīja Valsts vides dienestam un Ventspils reģionālajai vides pārvaldei, lai tā aprēķina valstij nodarītos zaudējumus. Arī pirmdien par pārkāpumu ziņoja Ventspils rajona policijas pārvaldei, lai tā meklētu vainīgo un sauktu viņu pie atbildības.
Tāpat būtu kompensēts
M.Strazds nešaubās, ka ligzda ir aizvākta, nevis tā nokritusi. "Gadās, protams, ka ligzdas atbalsta zariņš nolūst, ligzda pati nokrīt, taču tad visa ligzda ir zemē zem koka. Tas var notikt ar ļoti vecām ligzdām," viņš skaidro. V.Vintuļa uzņemtā fotogrāfija liecina, ka ligzda ir vien dažus gadus veca. Ja ligzda būtu ilggadīga, zem ligzdas būtu neapaudzis laukums, jo stārķu mēsli ir daudz un tie ir ķīmiski agresīvi.
M.Strazds šajā vietā ieradās, veicot gadskārtējo melno stārķu monitoringu. "Tā kā melnais stārķis ir Gada putns, mēs maksimāli centāmies pārbaudīt visas jaunziņotās melnā stārķa ligzdas, kas ir vairāk nekā desmit, tādēļ arī šo iekļāvām pārbaudes sarakstā," skaidro M.?Strazds. Viņš norāda, ka mērķtiecīgi iznīcinot pirmās grupas īpaši aizsargājamās sugas ligzdu, nodarīts būtisks kaitējums Latvijas interesēm, jo "melnais stārķis ir viena no sugām, par kuras saglabāšanu Latvijai ir visaugstākā starptautiskā atbildība". Turklāt, ierīkojot mikroliegumu vietā, kur ir šo īpaši aizsargājamo putnu ligzdas, mežsaimnieciskās darbības aprobežojumus meža īpašniekam kompensē valsts.
Šogad visām jaunatrastajām ligzdām bija iecerēts izveidot mikroliegumus. "Par konkrēto ligzdu nekas vēl nebija iesniegts viena iemesla dēļ — man to vajadzēja pārbaudīt," skaidro M.Strazds. Turklāt kompensācija par koksni tiktu aprēķināta pēc iepriekšējā gada koksnes cenām, kas pērn bija augstākas nekā šogad. "Cilvēks, kura īpašumā atradās melnā stārķa ligzda, varēja saņemt par to naudu, nedarot neko, pat nesākot noformēt mežizstrādi. Tā vietā viņš izvēlējās mežu cirst un maksāt pats," saka M.Strazds.
Jāmaksā būs 12 800 latu
Krimināllikuma 115.pants paredz, ka par reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai to dzīves vides iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām. "Ministru kabineta noteikumi paredz, ka vainīgajai personai turklāt arī jāmaksā zaudējumi, kas nodarīti pašai sugai, šo summu aprēķinās Ventspils reģionālā vides pārvalde," stāsta Dace Sāmīte, Slīteres nacionālā parka administrācijas direktore.
Zaudējumi jāatlīdzina 80 minimālo mēnešalgu apjomā, līdz ar to šajā gadījumā vainīgajam nāksies šķirties no 12 800 latu. Tiesa, tā kā melnā stārķa perējumā bija divas olas, iespējams, šī summa vēl jādubulto. Slīteres nacionālā parka administrācijas rīcībā esot informācija, kurš ir zemes gabala īpašnieks, taču Dienai D.Sāmīte viņa vārdu neatklāja, "jo tas nebūtu korekti un mēs konkrēti nezinām, vai viņš ir vainīgs".