"Latvijas spēkos šobrīd uzņemt vēl papildus cilvēkus no Gvantanamo mēs neuzskatām par iespējamu," intervijā aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs.
Tāpat ministrs norādīja, ka jau viena bijušā gūstekņa uzņemšana Latvijā kā mazā valstī nebūs viegls process.
"Latvija ir pietiekami neliela valsts ar samērā nelielu sabiedrību, viss ir tā kā uz delnas. Uzņemot vienu cilvēku un izstrādājot adaptācijas un integrācijas programmu, pastāv zināmi riski, ka konkrētais cilvēks pēc ierašanās Latvijā varētu kādā brīdī nonākt pastiprinātā mediju interešu lokā un kļūt par mediju zvaigzni, kas cilvēkam pēc vairākiem gadiem pavadītiem ieslodzījumā var radīt papildus sarežģījumus atgriezties normālā dzīvē," skaidroja Riekstiņš.
ASV pusei bijušā ieslodzītā uzņemšana Latvijā varētu izmaksāt vairākus desmitus tūkstošu latu. Sarunas starp Iekšlietu ministriju un ASV pusi par konkrēto adaptācijas programmu un tās tāmi vēl gan neesot beigušās.
Ministrs atkārtoti norādīja, ka bijušais ieslodzītais noteiktu laiku atradīsies drošības iestāžu uzraudzības lokā. Viņam pienāksies visas tās priekšrocības, kas ir jebkuram bezvalstniekam Latvijā. Teorētiski viņš kādreiz varētu kļūt arī par Latvijas pilsoni.
Kā ziņots, valdība 2.februārī nolēma, ka Latvija uzņems vienu bijušo Gvantanamo nometnes ieslodzīto, kurš savulaik aizdomās par saistību ar terorismu ticis aizturēts Afganistānā.
Šis cilvēks ir Uzbekistānas pilsonis, aģentūru LETA informēja avots iekšlietu un aizsardzības struktūrās.
Viņš Latvijā varētu ierasties šā gada pirmajā pusē. Bijušais ieslodzītais apliecinājis, ka viņš vēlas tikt izmitināts Latvijā, ievērot mūsu valstī noteikto kārtību un apgūt latviešu valodu.
Vairāk nekā piecu gadu laikā, kurus šī persona pavadījusi ieslodzījumā Gvantanamo, nav gūti tādi pierādījumi, lai šis cilvēks varētu stāties tiesas priekšā.