Jaunās sejas Saeimā: Atrast risinājumus finansējumam

Kāpēc nolēmāt nodarboties ar politiku? 

Esmu uzņēmējs. Kad redzi, ka godprātīgi maksā algas un nodokļus, bet nevari konkurēt iepirkumos un, kā man toreiz likās, nodokļu nauda tiek tērēta sazin kam, ir divi varianti – visu pārdot un braukt projām vai mēģināt kaut ko darīt. Diezgan ilgi pētīju partijas, daudzas man nepatika, un tad sociālajos tīklos atradu reklāmu par Jauno konservatīvo partiju. Pusgadu viņus vēroju, tad partijā vēl nebija Jutas [Strīķes] un Jura [Juraša]. Kādā brīdī aizpildīju pieteikumu, tiku uzņemts, ļāva darboties, neierobežoja, un bija sajūta, ka man uzticas.

Ar ko atšķiras darbs Rīgas domē no darba Saeimā, ja neskaita to, ka pašvaldībā jūs strādājāt opozīcijā, bet tagad esat pozīcijā?

Tieši tā arī ir lielākā atšķirība. Rīgas domē arī ir vairāk saimniecisku lēmumu. Saeimā ir cits atbildības līmenis, ir nopietni lēmumi, kas rūpīgi jāizvērtē. Rīgas domē bija sajūta, ka atsities pret sienu. 

Jūs vadāt Sporta apakškomisiju. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir jūsu partijas biedre. Kā vērtējat situāciju, kad tiek piedāvāts atteikties no sporta būvēm, lai palielinātu pedagogu atalgojumu? 

Tas ir koks ar diviem galiem. Sporta būves akūti bija vajadzīgas. Tagad emocionāli izskan, ka ministre tās grib apturēt, taču ministrei ir jāpilda iepriekšējās valdības solījumi. Sporta būvju atlikšana ir viens no risinājuma variantiem, nav teikts, ka tā arī būs. Protams, ir bažas, ka tad, ja tagad naudu atņems, vēlāk atpakaļ neatliks, jo tā jau ir bijis. Ir jāmēģina saprast, ko var atlikt un pārlikt, vainīgi nav ne vieni, ne otri.