Dombrovskis nāca klajā ar jaunu paziņojumu. Tas bija — kopumā tēriņi jāsamazina par 360—379 miljoniem latu.
Kopumā bija skaidrs, ka no tā, vai jaunveidojamās valdības koalīcijas partneri un ministru kandidāti būs gatavi parakstīties zem skarbajiem budžeta grozījumiem, būs atkarīga V.Dombrovska valdības pastāvēšana, jo vairāki jau bilduši, ka tādu samazinājumu nevarēšot atrast.
Signāls premjera kandidāta viedokļa maiņai biju nācis no valsts budžeta cauruma finansētājiem — Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas. Neformālās sarunās to pārstāvji norādījuši, ka izdevumu apcirpšana par 216,6 miljoniem latu (kas gan būtu krietni mazāk nekā sākotnēji pieļautie 700 miljoni), rēķinoties ar deficītu 8% no iekšzemes kopprodukta (IK), nav pieņemams. Lai sāktu sarunas ar SVF un EK par atkāpšanos no premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības solījuma sagatavot tādus budžeta grozījumus, lai deficīts nepārsniegtu 5% no IK, jaunajai valdībai budžeta izdevumi jācērp tā, lai deficīts nepārsniegtu vismaz 7%. Neoficiālajās sarunās dotais signāls arī nozīmēja, ka tēriņi jāsamazina vēl vairāk. Nevienojoties ar SVF un EK, ir risks, ka abas institūcijas apturēs Latvijai piešķirto aizdevumu un jau jūlijā valstij vairs nebūs naudas algām, pensijām, pabalstiem utt.
Precīza V.Dombrovska atbilde, uz kā rēķina budžets tiks savilkts vēl ciešāk, būšot pirmdien. Tiesa, sarunā ar Dienu viņš neslēpa, ka, visticamāk, iepriekš piedāvāts samazinājums būs vēl lielāki, ka algas būs jācērp vēl vairāk — sākotnēji piedāvāto 10% vietā budžeta iestādēs strādājošo algu samazinājums varētu veidot vismaz 15%. Vēl lielāks izdevumu samazinājums varētu skart arī valsts iepirkumus, administratīvos izdevumus, valsts finansētas programmas. Lai nebūtu viens kara laukā, V.Dombrovskis jaunveidojamās koalīcijas partnerus un viņu nominētos ministrus mudināja līdz pirmdienai iesniegt savus priekšlikumus izdevumu samazināšanai katra nozarēs. Tiesa, koalīcijas partneri jau V.Dombrovska priekšpusdienā paziņoto izdevumu apcirpšanu vērtēja skeptiski. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), pieļaujot, ka varētu atteikties kļūt par ministru, paziņoja, ka skolotāju algu samazināšana ir grūti īstenojama un var nozīmēt atgriešanos pie 2007.gada algām. Par neiespējamu vēl lielāku tēriņu samazināšanu sauca arī veselības ministrs Ivars Eglītis (TP).
V.Dombrovskis piedāvājis arī veidus, kā palielināt ieņēmumus — starp priekšlikumiem ir akcīzes palielināšana alkoholam un tabakai, azartspēļu, dabas resursu nodokļu celšana, nekustamā īpašuma bāzes paplašināšana, ar nodokli apliekot arī dzīvojamās telpas. Smagi diskutējams ir V.Dombrovska pieļāvums, ka, situācijai turpinot pasliktināties, var tikt celts sociālais nodoklis (iespējams, par 4%, pašreiz ir 33%), lai nepieļautu pensiju samazināšanu. Pēc V.Dombrovska teiktā, sociālā nodokļa celšana pagaidām gan ir tikai ļoti teorētisks pieļāvums. No iepriekš solītā, ka pensijas nesamazinās, viņš neatkāpjas. V.Dombrovska piedāvājumā ir arī būtiskas izmaiņas sociālo iemaksu apmērā, ko ieskaita 2.pensiju līmenī, paredzot iemaksas likmi samazināt no 8% tikai uz 2%.