Jaunsleinim izredzes palikt amatā
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājam Andrim Jaunsleinim ir izredzes vadīt LPS vēl četrus gadus, jo atbalstu viņam jau izteikusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Tai ir vislielākā pārstāvniecība pašvaldībās — vairāk nekā 30 vietējo līderu. Ja uzvaru mēru vēlēšanās būtu guvusi Tautas partija (TP), iespējams, tā vēlētos izmaiņas arī LPS — TP iebildes galvenokārt saistītas ar LPS nespēju pretoties lielo pilsētu lobijam, kas ietekmējis gan pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas veidošanu, gan reģionālo reformu — otrā līmeņa pašvaldību veidošanu.
Pagājušajā piektdienā kopā pulcējās gan no ZZS ievēlētie domju priekšsēži, kuru tikšanās bija atklāta, gan TP jaunie pašvaldību vadītāji — šī sapulce nebija afišēta. TP vietējā varā pārstāvēta ar 20 mēriem, pārējiem politiskajiem spēkiem ir mazāka ietekme, bet vēl ap 20 novadu vadītāji ir no vēlēšanu apvienībām. LPS priekšsēdi ievēl organizācijā esošo pašvaldību pārstāvji. A.Jaunsleinis Dienai sacīja, ka otrdien valdes sēdē aicinās LPS kongresu sasaukt 21.augustā. Viņš ir ievēlēts Ventspils novadā no ZZS saraksta, nebūdams partijas biedrs. LPS statūti paredz, ka A.Jaunsleinis var pretendēt uz LPS priekšsēža amatu, jo ir pašvaldības deputāts.
Madonas novada mērs Andrejs Ceļapīters (TP), kurš pašvaldības vadībā palika, pateicoties no ZZS ievēlētajam deputātam, kā liecināja ZZS vietējo līderu sanāksmē sacītais, bija labvēlīgs arī pret A.Jaunsleini. "Andris ir pieredzes bagāts un var turpināt šo darbu," teica A.Ceļapīters. Taču viņš arī norādīja uz vairākām problēmām LPS darbā, ko var uztvert kā atskaņas no TP mēru sanāksmē runātā, jo līdzīgu viedokli Dienai pauda arī Durbes mērs Andrejs Radzevičs (TP). Abi TP politiķi uzskata, ka LPS ir jāspēj nodrošināt visas Latvijas līdzsvarota attīstība un organizācijas darbā nedrīkst dominēt kādas vienas pašvaldību grupas intereses.
TP pārstāvji arī norādīja uz neskaidro situāciju izglītības sistēmā, kuras sakārtošana, lai sekmīgi sāktu jauno mācību gadu, esot viens no pirmajiem jauno novadu uzdevumiem. A.Ceļapīteram šķiet nepieļaujama atteikšanās no mūzikas un mākslas skolām finansējuma dēļ. Arī Bauskas novada mērs Valdis Veips (PS) sacīja, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas neesot nekādas informācijas, kā novados organizēt izglītības iestāžu darbu. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) informēja, ka no 8.jūlija ministrijas pārstāvji sāks apmeklēt rajonus un tiksies ar novadu vadītājiem.
Arī par Bauskas novada priekšsēža atbalstu A.?Jaunsleinim nebūtu jāšaubās. "Es neredzu alternatīvu Andrim Jaunsleinim, kurš ir ieguldījis lielu darbu pašvaldību interešu aizstāvībā," teica V.Veips. Balvu mērs Jānis Trupovnieks (TB/LNNK) bija piesardzīgāks — viņam neesot pamata A.Jaunsleini neatbalstīt, taču LPS esot jāuzņemas atbildība par novilcināto novadu reformu, kas tagad jāīsteno valstij ļoti grūtā laikā. Pret reformu bija ZZS un tās pagastu vadītāji, kuru pārstāvji sapulcē gan atzina, ka vēršanās pret reformu ir devusi iespēju iegūt lielu vēlētāju atbalstu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.