Ja kultūras cilvēki uzskatīs, ka ir vajadzīgs padomnieks, kas ir saistīts vairāk ar kultūru, vai psihologs, lai var runāt citādi, tad tiks izvēlēts šāds cilvēks, šodien žurnālistiem atzina ministre. Viņa pieļāva, ka iepriekšējais biroja vadītājs bija vairāk orientēts uz rezultātu, mērījumiem un indikatoriem. Viņa pauda cerību, ka izdosies atrast tādu biroja vadītāju, kurš orientēsies gan uz stratēģijām, prioritātēm un finansējumu, gan uz mākslu, kultūru.
Pēc Jaunzemes-Grendes teiktā, patlaban viņai palicis tikai viens padomnieks - Jānis Dripe, kas konsultē par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Ministri patlaban atbalstot partija.
Ministre pirmdien žurnālistiem atzina, ka darba uzteikšana padomniekiem Sarmītei Ēlertei (V) un Intam Dālderim (V) nav saistīta ar rakstniecības stratēģiju, bet gan ar finansējuma piesaisti nozarei. Proti, runa ir par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu.
Viņa stāstīja, ka pēdējos sešus mēnešus noticis ļoti rūpīgs darbs pie VKKF jaunās stratēģijas, kas sastāv no trim blokiem. Viens bloks attiecas uz to, ko dara Kultūras ministrija, otrs attiecas uz VKKF stratēģiju un finanšu mehānismu, bet trešais bloks attiecas uz astoņu nozaru prioritātēm, kas būtu finansējamas vispirms. VKKF finansējums ierasti bijis piesaistīts akcīzes nodoklim, taču Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un finanšu ministrs Andris Vilks (V) vairākās diskusijās norādījuši, ka šāds modelis patlaban nav iespējams. Ministre uz to norādījusi kultūras cilvēkiem, mudinot meklēt citus risinājumus. Turpretī viņas padomnieki Ēlerte un Dālderis sarunās ar partiju kultūras cilvēkiem paužot viedokli, ka jācīnās par piesaisti akcīzes nodoklim.
"Viņi abi ir arī premjera padomnieki. Tieciet skaidrībā, vai varam piesaistīt akcīzei, vai nē. Ja varam, es būšu pirmā, kas nesīs karogus. Ja nevaram, meklējam citus variantus. Budžeta process jau iet. Augustā jau jābūt VKKF koncepcijai Ministru kabinetā uz galda. Līdz tam laikam formulai jābūt gatavai," norādīja ministre. Viņa iemeslu Ēlertes un Dāldera atbrīvošanai no padomnieku amatiem novērtēja kā "ļoti dziļu, ļoti nozīmīgu un svarīgu".
Ministre informēja, ka patlaban ir izveidota Kultūras, Finanšu ministrijas un VKKF darba grupa, kas meklē citus finansējuma veidus. Ministre pieļāva, ka tā varētu būt vai nu kāda formula, vai nu Holivudas vai kāds cits nodoklis, vai arī finansējumu varētu piesaistīt pie ekonomiskās izaugsmes.
Runājot par turpmāko rīcību, ministre teica, ka plāno aptuveni nedēļas garumā veikt "visa veida" konsultācijas ar Kultūras alianses dažādo grupu pārstāvjiem. Nākamnedēļ, iespējams, pirmdien, varētu tikties ar to valdēm, lai runātu par būtiskajiem jautājumiem. Kultūras aliansi veidojošajām organizācijām ir atšķirīgas pozīcijas, un, viņasprāt, ir nepieciešams viendabīgs viedoklis un varētu arī parakstīt vienošanos par šogad un nākamgad risināmajiem jautājumiem.
Ministre arī teica, ka turpinās darbs pie rakstniecības stratēģijas, lai to var iesniegt Saeimā otrdien, 22.maijā, kā arī viņa turpināšot cīnīties par finansējumu kultūras nozarei.
Viņas vērtējumā patlaban radušās nesaskaņas par dažiem būtiskiem jautājumiem. Viens no tiem ir akcīzes nodokļa sasaiste ar kultūru, otrs - stratēģiju un prioritāšu veidošana kultūrā.
"Te ir jāpanāk dialogs. Piemēram, gadījums ar rakstniecības nozares darba grupas darbu. Ja pie manis atnāk darba grupas vadītājs, tad es ar šo vadītāju vēlos runāt par vadības rīkiem. Vadības rīki ir plānošana, redzējums, stratēģija, darba organizācija, resurss. Bet izrādās, ka ir atnākusi rakstniece - Nora Ikstena -, un viņa grib runāt par rakstniecību. Bet rakstniecības nozare sastāv no blokiem: radošais process - raksta, ražošanas process - iespiež, izplatīšana - grāmatnīcas un bibliotēkas. Mums ir jārunā par visiem trīs, nevis tikai par to, kā raksta. Man vienmēr jāsaprot, vai ir mākslinieks un mēs runāsim par mākslu, vai ir kultūras procesa vadītājs, un mēs runāsim par vadīšanu. Tā ir tā mana kļūda, ko neesmu mācējusi saprast. Man vienmēr jāpajautā, par ko būs runa," sprieda Jaunzeme-Grende.
Uz jautājumu, vai šajā gadījumā nevar rasties līdzīga situācija kā ar Latvijas Nacionālas operas (LNO) direktoru Andreju Žagaru, vēlāk piekāpjoties, ministre norādīja, ka nekādā gadījumā operas situācijā nav piekāpusies. Viņa stāstīja, ka patlaban ir veikts funkciju audits, bet 23.maijā gaidāmi Žagara priekšlikumi, kā uzlabot situāciju. Viņa teica, ka auditā ir konkrētas norādes uz to, kas operai ir jādara, un, ja paskatās uz situāciju, kāda bija ar operu gada beigās un kāda ir patlaban, tā ir dramatiski uzlabojusies, uzskata politiķe. Viņa piebilda, ka tiek risināti jautājumi, kas nav risināti gadiem. Tikšot veiktas izmaiņas Operas likumā, izveidoti trīs valdes locekļu amati - biznesa vadītājs, finanšu vadītājs un mākslinieciskais vadītājs.
"Operā nekad nav bijusi stratēģija. Tagad Žagars nāks ar jaunu stratēģiju. Ir milzīgas pārmaiņas, un tās vajag novērtēt. Un šeit ir tieši tāpat. VKKF stratēģijas nekad nav bijis, lai gan likumā tā ir prasīta. Ja runājam par literātiem, tad literāti būs pirmā nozare, kurā šī stratēģija būs. Es darīju visu, lai palīdzētu literātiem ar atvērtu sirdi šo stratēģiju vadīt," norādīja ministre.
Vaicāta, vai pati nav domājusi par demisiju, ministre norādīja, ka jau operas gadījumā viņai bijuši atbalstītāji, bet tagad tas ir vēl lielāks "Tik daudz atbalsta, cik saņēmusi šajā nedēļā, nespējat iedomāties. Esmu burtiski apgāzta ar atbalstu," teica Jaunzeme-Grende.
Kā ziņots, kultūras ministre nolēmusi pirmdien uzteikt darbu diviem padomniekiem, bijušajiem kultūras ministriem - ārštata padomniecei integrācijas un elektronisko mediju attīstības jautājumos Ēlertei un ārštata padomniekam profesionālās mākslas un kultūrizglītības jautājumos Dālderim. Darba attiecības jau pārtrauktas ar ministres biroja vadītāju Valteru Bolēvicu un padomnieci sabiedrisko attiecību jautājumos Ilutu Bērziņu.
(papildināta visa ziņa)