Jurkāns politikā neatgriezīšoties

Trijos gados šis tas ir mainījies. Pēc J.Jurkāna aiziešanas no partijas saskaņieši ne vien spējuši izdzīvot, bet jau labu laiku atrodas reitingu galvgalī. Savukārt J.Jurkāns sapratis, ka ar makšķerēšanu un mazbērnu audzināšanu, kam viņš gribēja nodoties, ir par maz. Nepietiek arī ar darbošanos Ventspils mēra Aivara Lemberga opozicionāru izveidotajā tranzīta biznesa asociācijā. Tāpēc nu viņš ir ķēries pie mediju holdinga veidošanas. "Es neesmu iemācījies dzīvot valstij garām," saka J.Jurkāns, kurš, lai arī izsakās nicīgi par šīs dienas politiku un tās galvenajiem varoņiem, turpina tai cītīgi sekot līdzi.Avīze par sviestmaizi Laikā, kad dzird runas par avīžu drīzo nāvi, to tirāžai un abonentu skaitam turpinot rukt, rodas jautājums, kādēļ kāds varētu vēlēties iegādāties laikrakstus. Tajā skaitā uzņēmējam Valērijam Belokoņam piederējušo avīzi Telegraf, kuru nopirkusi AS News Media Group, kuru tagad vada J.Jurkāns. Viņam ir vienkāršs skaidrojums, kāpēc kādam vajadzīga finanšu grūtībās nonākusi avīze, — Latvijā esot daudz uzņēmēju, kam ir daudz naudas. Izdevīgos nekustamo īpašumu darījumos naudu vairs nevar ieguldīt, tāpēc viņi meklē citas iespējas. "Cilvēki redz, ka uz grīdas mētājas labi brendi, kurus šobrīd atdod par sviestmaizi," tā tēlaini Telegraf pirkšanu ataino J.Jurkāns. Esot pazīmes, ka parādīsies vēl citi interesanti piedāvājumi, kas varētu būt saistoši News Media Group. Vai tas nozīmē, ka J.Jurkāna minētie bagātie cilvēki vēlas iegūt tā dēvēto oligarhu komplektu un ar sev piederošo mediju palīdzību ietekmēt Latvijas politikā un ekonomikā notiekošo? Nē, ekspolitiķa pārstāvētās akcionāru grupas cilvēkiem mediji drīzāk esot kā rotaļlieta. Vieni pērkot futbola klubus, citi avīzes. J.Jurkāna domu biedriem esot plāns izveidot jaunu mediju holdingu. Kas ir cilvēki, kuri nopirkuši Telegraf, J.Jurkāns atsakās teikt. Vēl neesot laiks. Kuluāros minētais Ventspils mēra Aivara Lemberga opozicionārs Oļegs Stepanovs jautāts, vai viņam ir saistība ar News Media Group, no komentāriem atturas. Taču J.Jurkānu viņš pazīstot sen. "Es uzdrošinos cerēt, ka mēs esam ne tikai kolēģi Baltijas transporta un loģistikas asociācijā, bet arī draugi," Dienai atsūtītajās rakstiskajās atbildēs saka O.Stepanovs. Viņš nekad nav slēpis savas simpātijas pret saskaņiešiem gan tad, kad vēl tie atradās J.Jurkāna vadībā, gan arī tagad. Savulaik vadīt tranzīta biznesa asociāciju viņš lūdzis J.Jurkānu, ņemot vērā viņa pieredzi un autoritāti. Arī J.Jurkāns par O.Stepanovu izsakās skopi: "Es pret viņu izjūtu zināmu cieņu." Lai arī oficiāli netiek apstiprināta O.Stepanova saistība ar jauno mediju uzņēmumu, J.Jurkāns izmanto teju tos pašus vārdus, kurus O.Stepanovs, stāstot, kādēļ kļuvis par News Media Group vadītāju. "Es esmu atpazīstams cilvēks un saprotu kaut ko no tā, kas notiek valstī," viņš saka. J.Jurkāns vēloties padarīt Telegraf par "vienu inteliģentu avīzi". Tādu, kas veicinātu sabiedrības integrāciju un būtu interesanta arī latviešiem. Kā to izdarīt — atbildi J.Jurkāns, kurš savulaik izveidoja partiju ar līdzīgu mērķi, vēl neesot atradis.Politikā neies J.Jurkāna nokļūšana News Media Group vadībā un līdz ar to arī virkne publisku uzstāšanos mudinājusi izteikt minējumus, vai viņš negrasās atgriezties politikā. Bijušais ārlietu ministrs tos stingri noraida un turpina gausties par to, ka Latvijas politikā pašlaik neko nav iespējams izdarīt. "Latvija ir otrās šķiras valsts, kurā valda otrā šķira un blatņiki," saka J.Jurkāns. Lielākā Latvijas problēma ir tās pārāk lielā atkarība no ekonomikas struktūrām, viņš uzskata. Izmantojot savu bijušā ārlietu ministra titulu, viņš kritizē Latvijas ārpolitiku. "Latvijā ārpolitika beidzās ar iestāšanos ES un NATO. Šobrīd Latvija uzvedas kā apjucis spēlētājs, kurš nezina, kā uzvesties lielajā arēnā," uzsver ekspolitiķis. J.Jurkānu — kā jau Baltijas asociācijas — transports un loģistika vadītāju — visvairāk satrauc valsts politika Krievijas un Baltkrievijas jautājumā. Latvijai neesot vajadzējis tik kareivīgi aizstāvēt Gruziju. Patlaban galvenajam ārpolitikas uzdevumam jābūt palīdzībai Latvijas uzņēmējiem, taču atbildīgajām valsts amatpersonām esot katram sava nostāja. "Politika deldē cilvēka smalkjūtību," vēl vienu iemeslu, lai neatgrieztos politikā, min J.Jurkāns. Pat ja J.Jurkāns to vēlētos, viņam nebūtu kur atgriezties — labējām partijām nebūtu ērts vienīgais Latvijas politiķis, kurš savulaik viesojies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. No krievvalodīgo atbalstītām partijām J.Jurkāns aizgāja ar konfliktu. Tagadējais Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs, kura laikā partija atdzimusi, atteicās runāt ar Dienu par J.Jurkānu. Jautāts, kādēļ, viņš sacīja: "Arī par to nevēlos runāt." Pats J.Jurkāns paziņo, ka ar J.Urbanoviču kalnos nekāptu, un smīnīgi jautā: "Kur tad ir viņu panākumi?" Ar 20—25 vietām Saeimā, ko varot iegūt saskaņieši, nepietikšot, lai kļūtu par varas partiju. Iespējams, šos vārdus viņu mudina teikt sarūgtinājums, kas palicis pēc aiziešanas no TSP. J.Jurkāns pameta partiju pēc tās sakāves pašvaldību vēlēšanās. Drīz pēc tam Rīgas domē iekļuvušais Sergeja Dolgopolova jaunizveidotais Jaunais centrs un TSP izveidoja kopīgu apvienību, kas vēlāk pārtapa Saskaņas centrā. Jau tolaik runāja, ka J.Jurkāns ir bijis vairāk kā simbols un izkārtne Tautas saskaņas partijai, bet īstais darītājs bijis J.Urbanovičs. "Politikā draugu nav, ir tikai intereses," saka S.Dolgopolovs, jautāts, vai J.Jurkānam ir saglabājušies draugi no partijas rindām. Pats J.Jurkāns aizfilozofējas, ka viņam īstu draugu nav vispār. Laiku, ko veltīt draugiem, viņš atlicinot domāšanai un lasīšanai. "Jo vairāk domā par lielajām lietām, jo vairāk tevi pārņem vainas apziņa, ka tu iznieko savu laiku," viņš saka. Daudz svarīgāk esot sagatavoties tam, kā pareizi nomirt. S.Dolgopolovs — viens no J.Jurkāna agrākajiem politiskajiem sāncenšiem — gan netic, ka J.Jurkānam padomā nav kas lielāks. "Viņš ir pieradis būt uzmanības centrā. Tā ir kā inde, un šīs lietas ir grūti izārstējamas," saka S.Dolgopolovs. Viņaprāt, J.Jurkānam bizness nav stiprā puse. Tāpēc, iespējams, biznesa partneri viņu ir nolīguši savu plānu "ideoloģiskās puses" veicināšanai. Pats J.Jurkāns, kuram viņa pazinēji piedēvē politisko tālredzību apvienojumā ar aprēķinātāja dabu, šībrīža darbošanos attaisno ar nevēlēšanos "ierūsēt". Iespējams, joprojām izskatīgais un ar asu prātu apveltītais vīrs viņa vārdā neminētajiem biznesa partneriem ir tikpat labs brends kā par sviestmaizi iegūstamie mediji. Tādēļ J.Jurkāns tagad varētu piestrādāt par Jāni Jurkānu.