Tā rezultātā bērnu veselības aprūpes trūkumi ar bažām tiek atkārtoti norādīti arī ANO rekomendācijās Latvijas valdībai.
Pēdējā gada dati rāda, ka Latvija var nespēt izpildīt ANO 2002.gada Ģenerālās Asamblejas noteiktos tūkstošgades mērķus — līdz 2015.gadam samazināt bērnu līdz piecu gadu vecumam mirstību par 2/3. Netiks izpildīti arī 2003.gada valsts veselības stratēģijas mērķi.No ārstu puses darīts jau ir ļoti daudz, jo no 1990. līdz 2005.gadam zīdaiņu mirstība patiešām samazinājās uz pusi, taču tā joprojām ir gandrīz augstākā ES. Katastrofāla ir bērnu līdz piecu gadu vecumam mirstība ārējo iedarbības cēloņu rezultātā — četras reizes augstāka par vidējo ES.
Attīstītajās valstīs galvenie nāves cēloņi (2/3) ir saistīti ar noteiktiem jaundzimušā pirmo dzīves nedēļu stāvokļiem un iedzimtām anomālijām. Pārējie nāves iemesli ir slimības, ārējās iedarbības sekas un zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms. Latvijā zīdaiņu mirstība 2006.gadā gan sasniedza zemāko rādītāju — 7,6 no tūkstoša (promiles), taču tā 2007.gadā atkal pieauga par 16%. Ar bažām jāatzīmē, ka Latvijas rādītāji šajās pozīcijās ir arī stabili ilglaicīgi sliktāki nekā Lietuvā un Igaunijā — kaimiņvalstīs, kurās sociālekonomiskā situācija tuva Latvijai, taču "kopš neatkarības atjaunošanas ilgstoši bija atšķirīgi veselības aprūpes principi — neuzveļot pacientam lielāko izdevumu daļu" (Fafo, 2000). EUROSTAT zīdaiņu mirstības tabulā Latviju no Igaunijas šķir astoņas valstis! Gandrīz divkāršojies 2007.gadā ir arī nedzīvi dzimušo bērnu skaits svara grupā no 2 līdz 2,5 kg. Mirušo skaits pirmajās sešās dzīves dienās arī pieaudzis no 80 līdz 98 gadījumiem. Arī mātes mirstība pēdējā, 2007.gadā ir krasi pieaugusi — no 13,5 pirms gada līdz 25,8 nāves gadījumiem uz simt tūkstošiem, tādējādi zaudējot pārākuma pozīcijas, kuras Latvija bija ieguvusi iepretim Lietuvai un Igaunijai iepriekš.
Bērnu un mātes mirstība ir cieši saistīta ar šādiem faktoriem — valsts budžets veselības aprūpei, medicīnas aprūpes pieejamība, IK per capita, bagāto un nabadzīgo slāņa kvintiļu attiecība, iedzīvotāju izglītības līmenis, krūts barošanas rādītāji, vides un dzeramā ūdens piesārņojums u.c. Diemžēl minētie, kā budžets, IK per capita, pieejamība medicīnai, sabiedrības noslāņošanās, ir gandrīz paši zemākie ES per se, taču, ņemot vērā inflāciju, tie ir dramatiskas sekas raisoši. No mirstību ietekmējošiem faktoriem arī jāmin, ka Latvijā ir viszemākais nodrošinājums Eiropā ar ārstiem un medicīnas māsām laika posmā no 2001. līdz 2006.gadam, salīdzinot, kāds tas ir Austrijā, Čehijā, Vācijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Taču arī šodienas Latvijā mēs, ne vien ārsti, bet visa sabiedrība kopīgi, lietas labā ļoti daudz varam darīt, lai samazinātu bērnu mirstību vairākās kritisko cēloņu grupās, te skaidri iezīmējas vairākas no tām: zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms, iedzimtas anomālijas un nāve ārējas iedarbības cēloņu rezultātā.
Visā Eiropā par galveno nāves iemeslu tiek uzskatīts bērnu traumatisms, bet bērni un jaunieši Latvijā ārējo cēloņu dēļ mirst ievērojami vairāk kā vidēji Eiropas Savienībā — četras reizes biežāk mirst bērni vecuma grupā līdz pieciem gadiem, divreiz biežāk 5—19 gadu veci bērni. Mirstības attiecība laukos un pilsētā ir 2:1.
Eiropas traumatisma datubāze rāda, ka Latvijā vairāk nekā vidēji ES bērnu mirst: transporta negadījumos — divreiz; no tīša kaitējuma — trīsreiz; no saindēšanās — trīsreiz; no uguns un dūmiem — deviņas reizes(!!); vides faktoru ietekmes dēļ — piecreiz; noslīkstot — desmitreiz!!
Bērnu traumatismā ir liels apdegumu īpatsvars — 84% no visiem apdegumiem iegūst, applaucējoties ar karstiem šķidrumiem. No tiem 72% ir bērni vecumā līdz diviem gadiem. PVO norāda, ka 75% bērnu traumatisma gadījumu ir novēršami, jo ir vecāku neuzmanības sekas, Tas jāpanāk, pievēršot vairāk uzmanības vecāku izglītošanai un preventīviem pasākumiem, arī ieviešot valstisku bērnu traumatisma novēršanas programmu.
Divos gados Latvijā par 65% pieaudzis nāves gadījumu skaits no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma (ZPNS).*** ASV Pediatru asociācijas dati liecina, ka ASV dažos gados ir izdevies samazināt ZPNS izplatību par 50%, tas tika panākts, visā valstī veicot plašu kampaņu — gulēšana uz muguras. Zināms arī, ka ZPNS biežāk gadās ģimenēs smēķējošiem vecākiem. Zinātnieki pierādījuši, ka nekāda dārga aparatūra, kā zīdaiņu elpošanas un sirds monitorings, neatmaksājas. Kampaņas par gulēšanu uz muguras rīkošana visā Baltijā būtu jāuzņemas Veselības ministrijai un Sabiedrības veselības aģentūrai, kopā ar Latvijas Pediatru asociāciju.
Pēdējos divos gados statistikā redzams, ka arī zīdaiņu mirstība no iedzimtām anomālijām pieaugusi par 72%, un tā veido gandrīz trešo daļu visu nāves cēloņu. Ir virkne pasākumu, kā samazināt bērnu mirstību no iedzimtām anomālijām. Iedzimtu patoloģiju konstatēšanā liela loma ir agrīnai diagnostikai, taču, izrādās, ir tādi reģioni, kuros to veic tikai nedaudz vairāk par pusi grūtnieču. Jau sarežģītāka sfēra ir vides un dzeramā ūdens piesārņojuma ietekme uz augļa veselību — smagie metāli, pesticīdi u.c. ķimikālijas var ietekmēt augļa attīstību. Saskaņā ar starptautiskās aģentūras EUROSTAT 2006.gadā publiskotajiem rādītājiem Latvijā 37% dzeramā ūdens avotu neatbilda standartiem ķīmiskā sastāva ziņā. Šajā sfērā bērnu mirstības samazināšanai būtu nepieciešami padziļināti pētījumi.
Tādējādi bērnu mirstības samazināšanai Latvijā nepieciešams ietvert visus pasākumus, kas vērsti uz nabadzības samazināšanu, veselības aprūpes budžeta palielināšanu un pārstrukturēšanu, veltot pietiekami daudz uzmanības personāla resursu saglabāšanai un attīstībai. Būtisks jautājums ir medicīnas aprūpes pieejamības nodrošināšana, kas ir starptautiski pieņemts aprūpes kvalitātes rādītājs. Diemžēl Latvijā to apspriež maz, veltot uzmanību galvenokārt medicīnas tehnoloģiju jautājumiem. Bērnu aprūpei nepārprotami svarīga ir pediatra kā tiešās pieejamības speciālista ieviešana visā Latvijas teritorijā un stacionāru nostiprināšana, tajā skaitā — gan Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Torņakalnā, gan Gaiļezerā pārdomāta attīstība, jo prakse rāda, ka palīdzības attālināšana no dzīvesvietas pasliktina kā pacientu apmierinātību, tā arī aprūpes tuvākos un tālākos rezultātus.
Visbeidzot attīstīto valstu prakse pierāda, ka bērnu mirstības analīze jāveic regulāri valstiskā līmenī un starptautiskā kontekstā, kas līdz šim Latvijā notiek nepietiekami. Jāatzīmē, ka statistiskajiem datiem jābūt bez maksas un citiem ierobežojumiem plaši pieejamiem kā publiskai, tā profesionālai analīzei.
* LZA korespondētājlocekle, LU Medicīnas fakultātes profesore ** LU Medicīnas fakultātes docente, Glābiet bērnus! priekšsēdētāja
***Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms (ZPNS) tiek skaidrots ar zināmas smadzeņu struktūras nenobriedumu, kura ir atbildīga par elpošanas un sirdsdarbības regulēšanu. Nobriedušās smadzenes sūta impulsu plaušām ieelpot, atbildot uz palielinātu ogļskābās gāzes (C02) saturu sejas tuvumā. Smadzeņu nenobrieduma gadījumā zīdainis var nereaģēt ar ieelpu, ja viņa smadzenēm trūkst skābekļa