2.augusta referendums par Satversmes grozījumiem ir iespēja īstenot mūsu valsts konstitūcijā noteikto — "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Tikai tad, kad cilvēki aktīvi un apzināti iesaistīsies politiskajos procesos, Latvija būs stipra valsts, kurā darbojas patstāvīgs sociālo institūciju tīkls, kas palīdz regulēt politisko un ekonomisko interešu sadursmes; tiek attīstīta sabiedriskā doma un ikvienam cilvēkam ir augsta pašapziņa.
Uz nobriedušu tautvaldību
Referendumi jeb tautas nobalsošanas nav nekas ārkārtējs. Ar referendumu palīdzību Rietumu demokrātijās tiek mērīta sabiedrības attieksme pret kopīgajai nākotnei svarīgiem lēmumiem. Tādās valstīs kā Īrija, Dānija, Šveice, kur tautas nobalsošanām jau ir senas tradīcijas, bieži tiek rīkoti referendumi par dažāda veida nacionālas un vietējas nozīmes jautājumiem. Tur politiķi saprot — referendums ir viens no labākajiem veidiem, kā cilvēkiem iesaistīties lēmumu pieņemšanā, un tad šie lēmumi kalpos kopējam labumam. Tās ir nobriedušas demokrātijas, kur cilvēki zina, ka ar referendumu palīdzību viņi paši izvēlas savu nākotni un ceļu, pa kuru iet.
Jā, referendumos politiķi dalās divās nometnēs. Vieni skaidro un aģitē par nobalsojamo jautājumu, otri — pret. Latvijā ir gluži otrādi. Latvijā diemžēl mums ir "politiķi", kuri atļaujas paziņot, ka neredz jēgu tautas nobalsošanai, ka tā nav vajadzīga un vēl vairāk — šie politiķi aicina nepiedalīties tautas nobalsošanā. Viņi apzinās, ka tādējādi viņi noniecina Satversmē garantētās tautas tiesības piedalīties likumdošanas procesā. Nobriedušas demokrātijas valstīs politiķiem, kuri iestājas pret tautas aktīvu līdzdalību politiskajos procesos, karjera pēc šādiem paziņojumiem beidzas.
Atpakaļ pagātnē
Šodien neviļus nāk prātā notikumi pirms 20 gadiem. Šķiet, pašlaik atkal
atrodamies teju turpat, kur 1988.gadā, kad 7.oktobra tautas
manifestācijā izskanēja sāpīga atziņa: mēs gribētu cienīt un mīlēt
savus valstsvīrus, taču tādu Latvijai nav. Cilvēki jūtas neaizsargāti.
Tagad sabiedrības sašutums sasniedzis tik augstu pakāpi, ka Saeimai
uzticas vairs tikai 12% vēlētāju, bet politiskajām partijām — tikai 5%.
Tā ir īsta demokrātijas krīze. Vai valdošā koalīcija no tā ir ko
mācījusies? Nākas secināt, ka nē. Pirms gada Aigars Kalvītis jūlijā
paredzēto referendumu nosauca par bezjēdzīgu, pārmetot toreizējai
Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai lieku valsts naudas
tērēšanu. Tomēr pagājušā gada referendumā piedalījās vairāk nekā 300
tūkstoši vēlētāju, kas parādīja neapmierinātības patieso pakāpi. Kas
notika? Drīz pēc pirmā apjukuma valdošie atguvās un turpināja "rullēt"
ierastajā visatļautības stilā. Vai mainījās Saeimas darba stils? Nē!
Vēl pavisam nesen valdošo partiju koalīcija ar savu "balsošanas mašīnu"
panāca KNAB vadītāja atstādināšanu un pieņēma "mafijas mutantu likumu",
kas paredzēja atbrīvot no atbildības par naudas atmazgāšanu organizētos
noziedzniekus. Pats Valsts prezidents bija spiests personīgi pieskatīt
Saeimas deputātus, lai viņi šo likumu atceļ.
Tautas griba nerada haosu
Tautas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu nav iespējams izmantot vieglprātīgi vai politisku ambīciju labā. Lūk, svarīgākie fakti, kas jāzina vēlētājiem:
1.Līdz šim tiesības rosināt Saeimas atlaišanu ir tikai Latvijas Valsts prezidentam, kurš pats savā amatā ir atkarīgs no Saeimas.
2.Ja tautai būs tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, tad galīgā lēmuma pieņemšanai tik un tā būs nepieciešama daudzpakāpju procedūra:
- 10 000 notariāli apliecinātu pilsoņu parakstu,
- tad 1/10 (gandrīz 150 tūkst.) vēlētāju paraksti,
- tad balsojums Saeimā.
- Ja Saeima noraida savu atlaišanu, tiek rīkota balsošana, kurā jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
- Ja vairākums no viņiem nobalso par, tikai tad Saeima tiek atlaista.
Vēlētāju skaits, ar kādu varētu atlaist Saeimu, ir tieši tāds pats, kāds bija nepieciešams, iestājoties Eiropas Savienībā, vai kāds būtu vajadzīgs, balsojot par būtiskām izmaiņām ES dalības nosacījumos. Tāpēc runas par politiskām manipulācijām, kas radīs haosu valstī, vienkārši ir pilsoņu biedēšana un neuzticēšanās viņiem. Es un mani sabiedrotie Pilsoniskajā savienībā, Saeimas opozīcijā un daudzās sabiedrības grupās ticam tautas spējai gudri un tālredzīgi lemt par valstij būtiskiem jautājumiem.
Ja 2.augusta referendumu valdībai izdosies neitralizēt, tad, visticamāk, katrās nākamajās vēlēšanās piedalīsies arvien mazāks vēlētāju skaits, jo cilvēki neredzēs jēgu savai līdzdalībai politikas veidošanā. Tas nozīmēs patiesu demokrātijas apdraudējumu, kas Latvijai varētu būt sevišķi bīstams, jo padarītu to vēl vājāku pret politisko un ekonomisko spiedienu no Krievijas puses.
Taču valdošajai elitei ir bail no aktīvas, prasīgas sabiedrības. Ir pēdējais laiks pierādīt, ka tauta ir spēks. Neapmuļķojams un prasīgs! 2.augustā iesim paši un aicināsim savus draugus un paziņas balsot referendumā! Lai arī kurā vietā pasaulē jūs būtu, ja jums rūp Latvija un tās nākotne, piedalieties referendumā! Dariet to savu bērnu, tuvinieku un sevis labā. Dariet to Latvijas labā!u