Ģenerālprokurors skaidroja, ka, novilcinot šīs darbības par nedēļu līdz prezidenta vēlēšanām vai vēlāk, vispār zustu jebkāda jēga kaut ko šajā kriminālprocesā darīt. "Periods no kriminālprocesa sākšanas un tiesneša sankcijas saņemšanas līdz šo procesuālo darbību veikšanai bija ļoti neliels. Tas viss notika zināmā sasteigtībā, jo parādījās signāli, ka informācija kaut kur cirkulē," atzina Ē.Kalnmeiers.
Viņš kategoriski noliedza, ka kratīšanas saistītas ar drīzumā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. "Manā rīcībā nav nekādu ziņu, datu vai faktu par to, ka šīm darbībām būtu kāds politisks zemteksts," norādīja ģenerālprokurors.
Vaicāts, kāpēc Saeimas komisijā ar ierosinājumu ļaut veikt kratīšanu pie deputāta Aināra Šlesera (PLL) sākotnēji vērsās KNAB, nevis prokuratūra, Ē.Kalnmeiers skaidroja, ka ir nesakārtoti normatīvie akti, jo Kriminālprocesa likums vispār neparedz ģenerālprokurora vai prokuratūras saskaņojumu, LR Satversme arī neparedz šādu kārtību. Bet vienīgā vieta, kur nepieciešamība pēc šāda ģenerālprokuratūras iesnieguma fiksēta, ir Saeimas kārtības ruļļa 179.panta pirmā daļa, kur noteikts, ka Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija jautājumu izskata pēc Ģenerālprokuratūras iesnieguma.
Ģenerālprokurors norādīja, ka arī iepriekš, kad šādi jautājumi skatīti, viss noticis tādā pat kārtībā kā vakar. Pēc tam, kad deputāti iebilda pret šādu situāciju, Ē.Kalnmeiers iesniedza vēstuli, izskaidrojot to, ka likums neparedz šādu saskaņojumu, jo izmeklēšanas tiesnesis šīs darbības jau bija sankcionējis. Tātad juridisko vērtējumu bija devis tiesnesis, un Saeimai bija jāizlemj procesuālās imunitātes jautājums jau no politiskā viedokļa. Viņš norādīja, ka deputāti sniedza aplamu šīs vēstules traktējumu, uzskatot, ka ģenerālprokurors nepiekrīt kratīšanas veikšanai.
Tiklīdz izskanēja aplama ģenerālprokurora vēstules interpretācija, viņš nekavējoties nosūtīja otru - ar stipri vienkāršotu tekstu. "Es kā ģenerālprokurors nevienā brīdī neesmu iebildis pret šīs kratīšanas veikšanu," uzsvēra Ē.Kalnmeiers.
Jau ziņots, ka Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija ceturtdien ar balsu vairākumu nolēma neatbalstīt atļaujas došanu kratīšanai A.Šlesera dzīvesvietā. Kā žurnālistus informēja komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC), par atļaujas došanu kratīšanai Šlesera dzīvesvietā nobalsoja divi deputāti - Janīna Kursīte (V) un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), bet trīs deputāti atturējās, tie bija Orlovs, Imants Bekešs (PLL) un Jānis Klaužs (ZZS).
J.Kursīte žurnālistiem skaidroja, ka balsojusi "par", jo uzskata, ka prokurora Māra Lejas un Šlesera advokāta Viktora Tihonova strīdi par lietas juridiskajām finesēm ir jāizšķir Saeimas deputātiem, kuru vidū arī ir daudz juristu. Savukārt komisijas priekšsēdētājs V.Orlovs žurnālistiem apgalvoja, ka viņu ir samulsinājušas divas ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera vēstules, kuras, pēc V.Orlova domām, ir pretrunā viena otrai.
Vēlāk Saeimas sēdē deputāti lēma neatļaut KNAB veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā. Par atļauju veikt kratīšanu balsoja 35 Vienotības un nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti, pret šādas atļaujas došanu balsoja septiņi Par labu Latviju frakcijas deputāti un deputāti Iveta Grigule (ZZS) un Vitauts Staņa (ZZS). Balsojumā atturējās 37 deputāti - pārējie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un Saskaņas centra frakcija. Balsojumā nepiedalījās ZZS frakcijas deputāti Dana Reizniece-Ozola, Laimis Šāvējs un Didzis Zemmers, kā arī pats Šlesers.