To Kalnmeiers sacīja televīzijas kanālam TV5 otrdien, dienu pirms Ģenerālprokuratūrā sasaukts preses brīfings, lai informētu par komisijas lēmumu.
Kalnmeiers teica, ka tiešu politiķu spiedienu komisijas darba laikā nav jutis, taču norādīja, ka ir mēģinājums noskaņot sabiedrību konkrētam rezultātam.
"Pēdējo dienu laikā masu informācijas līdzekļos ir daudz informācijas par iespējamo komisijas ziņojumu, cenšoties paredzēt turpmākos notikumus – kā lems valdība, kā Saeima. Tās visas ir spekulācijas, taču tas ir mēģinājums radīt konkrētu sabiedrisko domu," uzsvēra ģenerālprokurors.
Viņš norādīja uz politiķu komentāriem par to, kā viņi balsos par Vilnīti gadījumā, ja komisija viņu rosinās atbrīvot no amata.
"Izdarīt priekšlaicīgus secinājumus – tas nav nopietni," atzina ģenerālprokurors.
Komisija esot strādājusi ļoti intensīvi, lai gan pilnā sastāvā to bijis grūti sapulcināt. Taču Kalnmeiers centies noturēt sēdes, ja tajās varēja piedalīties visi komisijas locekļi.
"Lai izslēgtu pārmetumus, ka lēmums pieņemts, kādam klāt neesot, es mēģināju noturēt sēdes ar pilnu sastāvu," viņš paskaidroja.
Kalnmeiers pastāstīja, ka komisija nonākusi pie secinājuma, ka augstāk stāvošai amatpersonai nav likumīgu tiesību piemērot disciplinārsodus pret rangā zemākām amatpersonām. Ja kaut kas esot pārkāpts, esot iespēja vai nu amatpersonu atlaist, vai arī tikai izrunāties un mutvārdos aizrādīt.
Jau ziņots, ka komisijas sastāvā darbojās arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība), Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība).
Kalnmeiers trešdien žurnālistus informēs par KNAB priekšnieka Vilnīša atbilstības amatam vērtēšanas komisijas lēmumu.