Kalnmeiers nav jutis politiķu spiedienu, vērtējot Vilnīša atbilstību amatam

Godātais prokuror! Nu nevajaga gan blefot. Tiem ir īsas kājas. Pirms Jūsu lēmuma visiem ir pilnīgi skaidrs, ka tiks rekomendēts Vilnīti nomainīt ka to vēlās Dombrovskis. Tāds arī ir vakardienas komisijas lēmums. Un neko jaunu šodien nepaziņosiet . Par to varu ar visu atbildību saderēt. Kā pamatojums aiz matiem ir savilkti kaut kādi it kā Vilnīša vairāki ne visai būtiski pārkāpumi. Tā tas parasti notiek, kad vajaga izpildīt kadu valdošo gribu.

Domrovska lietu. Kurmītis >> pīļknābimpirms 11 minutēm, 2011.06.15 09:37 Toties cik labi, ka tavas pašas personīgās rebes ir tik caurspīdīgas, tik caurspīdīgas, ko? Savas sievas caurspīdīgajos brunčos paslēpies „mazākuma akcionār” ! ... :) P.S. Un, kas attiecas uz „uzēemuma darbību” tad Flika izveidotajam uzņēmuma pircēji rindā stāv, lai to dabūtu. A kurš pirks tavus Vējaziedu šķūņus,a ? ... :)))

Par ārzemju naudu Latvijā taisa politiku. Kas šo lietu izmeklēs? Redz kā! Latvijas Studentu apvienības (LSA) līderim Edvardam Ratniekam vēl pirms Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunas Latvijas Televīzijā (LTV), kurā viņā paziņoja par lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, izteikts piedāvājums uzstāties ar atbalstu šim lēmumam, savukārt nedēļā pēc prezidenta runas viņš aicināts iesaistīt studentus protesta akcijās, solot par to bezmaksas ēdināšanu. Par to Ratnieks pastāstījis laikrakstam "Neatkarīgā". LSA prezidentam Ratniekam piektdien, 27. maijā, ap pulksten 22 zvanījis kāds pazīstams cilvēks no Rīgas Juridiskās augstskolas pašpārvaldes, kura vārdu laikraksts neatklāj. Zvanītājs, kura runāto, pēc ratnieka laikrakstam teiktā, "uzcītīgi diktējis kāds cits" apgalvojuši, ka Valsts prezidents nākamajā dienā gatavojas veikt "mazu apvērsumiņu" un atlaist Saeimu. Ratniekam piedāvāts uzstāties televīzijā uzreiz pēc Zatlera uzrunas. "Ideja bija tāda – jātaisa protesti un jāpadzen lielie oligarhi," piedāvājumu laikrakstam raksturoja Ratnieks. Piedāvājums Ratniekam izteikts ne kā privātpersonai, bet gan tieši kā LSA prezidentam. Studentu līderis pārsteigts atbildējis, ka viņam neviens nav devis deleģējumu šādai rīcībai, ka viņa vadītajai organizācijai jāaizstāv studentu akadēmiskās, materiālās un kultūras intereses. Ratnieks norādījis, ka LSA vadība nedrīkst bez pilnvarojuma nodarboties ar lietām, kas ir ārpus organizācijas definētajiem mērķiem. "Viņi teica: "Tev iedos vietu", ar ko es sapratu, ka iedos amatu. Es atbildēju, ka es tā nestrādāju. Tad man teica – mēs varētu taisīt dažādus plašus jauniešu un studentu protestus. Lai kalpotu tam mērķim, kāpēc Zatlers it kā atlaidīs Saeimu. Sorosa fonds visu nodrošinās un baros, un visu kaut ko darīs, lai tikai mēs tur ejam un protestējam," sarunas būtību laikrakstam atstāstījis Ratnieks. "Pirmajā momentā man bija šoks, ka mani mēģina nopirkt ar kaut kādiem amatiem, kaut kādu iespēju parādīties televīzijā; ka sola kaut kādus atbalstītājus no ārpuses," atzinis studentu līderis. Pirmdienā pēc Zatlera uzrunas telefona zvans atskanējis atkal, "Neatkarīgajai" stāstījis LSA prezidents. Šoreiz zvanītājs bijis kāds Jānis no Rīgas Juridiskās augstskolas. "Viņš prasīja, vai es neesmu pārdomājis. Droši vien tas bija domāts tā – vai es tagad saprotu, ka tas, ko viņi runā, ir nopietni, pa īstam. Ka viņi nav nekādi viltvārži, ka tas, ko viņi iepriekšējā sarunā minēja, tas arī notika, līdz ar to nav nekāda pamata viņiem neticēt. Es pateicu, ka tā nav telefona saruna," stāstījis Ratnieks. Abi norunājuši satikties nākamajā dienā kādā Doma laukuma kafejnīcā. Ņemot vērā, ka iespējami jauni pārsteigumi, Ratnieks uz šo sarunu devās bruņojies ar diktofonu un citām fiksējošām ierīcēm, ziņo laikraksts. "Saruna bija par plašu tēmu loku. Runājām par iespējamiem jauniem politiskiem spēkiem, partiju reitingiem, par atlaisto Saeimu. Jānis teica, ka viņi mēģinās pierunāt Valsts prezidentu, lai viņš darītu vēl radikālākas lietas. Tika saukti uzvārdi, tika norādīti visu partiju, kuras pārvarējušas 5% barjeru, patiesie finansētāji," stāstījis Ratnieks. Savu lomu pēdējā laika notikumos Jānis raksturojis ar šādiem vārdiem: "Pieslēdzos kā propagandas aparāts", jo prezidentam nav ne partijas, ne viņš var noalgot "savu Stendzenieku". Tāpat Jānis stāstīja, ka ir pielicis lielas pūles, lai pārliecinātu "Vienotības" vadītājus par atbalstu Saeimas atlaišanai: "Braucu ar taksometru no Igaunijas un visu ceļu zvanīju visiem pēc kārtas, sākot ar Dombrovska preses sekretāru, beidzot ar Āboltiņu, un skaidroju, ka tā vajag. Izklausījās tā, ka viņa sāks raudāt," stāstījis Ratnieka sarunu biedrs. Savukārt "apvienība" (iespējams, domāta studentu apvienība) "naudiņu" var dabūt, "cik tev vajag", no [miljardiera Džordža] Sorosa vai [Krievijas bagātnieka Borisa] Berezovska, apgalvoja Jānis. Rēķinu par kafiju Jānis no Rīgas Juridiskās augstskolas samaksājis ļoti interesanti – izvelkot ļoti lielu naudas žūksni un no tā izņemot vienu banknoti. "Acīmredzot gribēja parādīt, kā es varētu dzīvot," secināja Ratnieks un piebilda, ka savu rēķinu apmaksājis pats ar debetkarti.

Vai un kad izmeklēsiet Vienotības genoses lietu, GP? Trešdiena, 15.jūnijs (2011), plkst.08:57 | Kristaps Kārkliņš Prokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atteikušies sākt kriminālprocesu par ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) iespējamām prettiesiskām darbībām, kas saistītas ar viņa amatpersonas deklarācijā norādītajiem datiem. 10. Saeimas Saskaņas centra (SC) frakcijas deputāts Aleksandrs Sakovskis uzskata, ka šādā veidā tiesībsargājošās iestādes apzināti vilcinās lietas izmeklēšanā. Maija sākumā A. Sakovskis vērsās pie KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot pārbaudīt A. Kampara amatpersonas deklarāciju, kā arī faktus par Ekonomikas ministrijas pārraudzīto iestāžu un uzņēmumu slēgtajiem līgumiem ar firmām, kas veidojušas apvienības Vienotība priekšvēlēšanu kampaņu. «Prokuratūra manu vēstuli pārsūtīja KNAB, savukārt [KNAB priekšnieka vietniece Juta] Strīķe raksta, ka tajā [iesniegumā] norādīto informāciju ir iespējams pārbaudīt bez kriminālprocesa, veicot resorisko pārbaudi. Šī rīcība uzskatāmi parāda, ka nevienam nav īpašas vēlmes nodarboties ar šo jautājumu un pārbaudīt A. Kampara darbību,» Neatkarīgajai stāsta A. Sakovskis. Viņš ir pārliecināts, ka tiesībsargājošās iestādes nevēlas aktualizēt jautājumu par A. Kampara deklarāciju un viņa vadītās ministrijas noslēgtajiem līgumiem, tādā veidā izdabājot valdībai: «Viņiem nav izdevīgi šūpot valdību. Kampars ir viens no ministriem, kuru ļoti aizstāv, tāpēc šī pārbaude nenotiek ātri.»

a kas tad spiediis??? ja saimniekiem viss norit patiikami , neviens nespiediis , spiedeeji jau Tevi amataa ieceela , nevajag teelot sveeto govi....

Loti neticami. Zēl latvijas GP arī korumpēts, vai teiksim viegli ieekmēts