Kalviņš: Pētniecība, attīstība un inovācija – mūsu izaicinājums krīzes pārvarēšanai!

Tām tad prioritāri būtu bijis jānovirza pieejamie finansu resursi, vienlaicīgi mērķtiecīgi pieskaņojot izvēlētajām nozarēm speciālistu sagatavošanu (izglītības sistēmu un zinātni). It īpaši ir jāuzsver, ka ražojošajām nozarēm galvenokārt ir nepieciešami inženieri un dabas zinātņu speciālisti, kuru izglītībai ir absolūti nepieciešamas zināšanas ķīmijā, fizikā, bioloģijā un matemātikā. (Diemžēl, dabaszinātņu apmācība vidusskolās tā arī nav atjaunota, bet tas daudziem jauniešiem liedz iespēju šobrīd apgūt darba tirgus pieprasītas specialitātes). Bet kāda patiesībā bija un joprojām ir valsts vadības politika? Savā būtībā tā joprojām ir pārprastā liberālisma politika ekonomikā, jo Latvijas valdībai un Saeimai ir raksturīga ļaušanās pašplūsmai, aizbildinoties ar to, ka tirgus pats visu noregulēs, un tāpēc nekāda plānošana, un valsts iejaukšanās nav nepieciešama un nav pat vēlama. Bet rezultāts šādai politikai ir lielas daļas nacionālā ienākuma nogulsnēšanās negodīgu politiķu un ar tiem saistītu komersantu kabatās! Nav nekāds noslēpums, ka pirmais nosacījums tam, lai investīcijas nestu patiesu labumu iedzīvotājiem, valstij ir nepieciešama godīga politika, zināšanas un cilvēkresursi. Diemžēl Latvijā zinātniski pamatotas ekonomiskās politikas varas partijām līdz šim nav bijis un nav joprojām! Politiskie uzstādījumi ir bijuši kļūdaini, jau sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, kad Godmaņa kunga vadībā tika mērķtiecīgi sagrauta valsts ekonomika un “prihvatizēti” valsts uzņēmumi, kā arī zinātnes infrastruktūra. Tās rezultātā Latvijā rūpniecības ieguldījums nacionālajā kopproduktā šobrīd ir vairs tikai apmēram 11%. Savukārt Latvijas zinātnei ir izdevies saglabāt tikai nedaudzus pētniecības centrus, kas spēj veikt inovatīvu darbību, bet arī tie netiek īpaši atbalstīti! Taču, lai tā kļūtu par reālu ekonomikas attīstību veicinošu spēku, zinātnei ir absolūti nepieciešama tāda infrastruktūra, kas ļauj zinātnisko ideju pārvērst reālā produktā, tas ir inovatīvai darbībai piemērota zinātnes infrastruktūra. Attīstīto valstu politiķi jau sen ir sapratuši, ka zinātniskā darbība ir veids, kā naudu pārvērst zināšanās, bet inovācija ir veids, kā zināšanas pārvērst naudā! Tieši tāpēc Eiropas Savienības valstis kā gandrīz vai vienīgo iespējamo izeju no krīzes saskata ieguldījumu palielināšanā izglītībā, zinātnē un inovācijā. Diemžēl Latvija rīkojas tieši pretēji, un šīs sfēras atbalstam līdzekļus dramatiski samazina. Latvija inovācijas praktiski neveicina, un iegūtās zināšanas nepārtop naudā! Līdz ar to ieguldījumi zinātnē tikai izņēmumu gadījumos dod reālu atdevi tautas saimniecības attīstībai. Kā liecina statistikas dati, tad nepārdomātas zinātnes politikas dēļ, Latvijas uzņēmumos pētniecībā un attīstībā strādājošo skaits no apmēram 24 tūkstošiem 1993. gadā ir samazinājies līdz apmēram 11 tūkstošiem darbinieku un lielākā daļa no zinātniekiem šobrīd nodarbojas ar fundamentālajiem pētījumiem universitātēs, t.i. – ar pētījumiem, kas ir visai tālu no uzņēmumu praktiskajām vajadzībām. Līdz ar to Baltijas valstīs uzņēmēju ieguldījuma īpatsvars pētniecībā un attīstībā ir stipri mazāks nekā vidēji ES, un Latvijas ieguldījumi (% no IKP) pētījumos un attīstībā atpaliek no ES vidējā līmeņa vairāk kā trīskārt un ir viszemākais Baltijas valstu vidū! Tā rezultātā Latvijai ir arī vismazāk patentspējīgu izstrādņu, kas varētu nodrošināt Latvijas rūpniecību ar inovatīvām idejām un produktiem.Un tomēr bez rūpniecības un inovatīvas zinātnes Latvijai nav nākotnes! Tieši tāpēc Latvijas politiķiem vispirms ir jāatbild uz jautājumu: kādas tautsaimniecības nozares būtu īpaši attīstāmas Latvijā? Atbilde uz šo jautājumu nav īpaši tālu meklējama, jo ekonomiskā loģika nosaka to, ka Latvijā iespējams attīstīt tikai tādas nozares, kurām nav nepieciešami lieli izejvielu un energoresursi vai arī šie resursi ir vietējas izcelsmes. Otrs nosacījums perspektīvo nozaru izvēlei ir pievienotās vērtības apjoms un pieprasījums pasaules tirgos. Un visbeidzot – Latvija šobrīd var attīstīt tikai tādas nozares, kurām ir pieejami speciālisti un ir saglabāts cik necik nozīmīgs zinātniski - pētnieciskais potenciāls valstī. Šādas nozares Latvijā ir farmācija un biotehnoloģijas, informācijas tehnoloģiju nozare, smalkā aparātbūve, inovatīvi materiāli un būvmateriāli kā arī nanotehnoloģijas un enerģētika. Protams, ka Latvijai ir jānodrošina arī citu radošo nozaru (mūziķu, mākslinieku, rakstnieku, komponistu u.t.t) iespēju reāli attīstīt savu potenciālu, jo Latvijā ir daudz talantu, kuru ieguldījums Latvijas radošo industriju attīstībā varētu būt ievērojami lielāks, ja valstij būtu reāla kultūrpolitika. Tāpat Latvijai ir nepieciešamas nozares, kas spētu aizvietot importu, it īpaši būvmateriālu rūpniecība un lauksaimniecība. Taču lauksaimnieciskajā ražošanā pamatproblēma ir ārkārtīgi zemais tādu darbinieku īpatsvars, kuriem ir attiecīga līmeņa speciālā izglītība. Latvijas Bankas un Valsts Prezidenta ekspertu komisija pērnā gada nogalē publicēja savu slēdzienu, ka viena no Latvijai vispiemērotākajām un arī perspektīvākajām nozarēm ir farmaceitiskā rūpniecība. Bet kāda tad šobrīd ir Latvijas farmaceitiskā rūpniecība? Farmācijas rūpniecības īpatsvars Latvijas rūpniecībā ir 5.1 %, kas nav sevišķi daudz. Tomēr svarīgākais ir tas, ka 80 % produkcijas farmaceitiskās produkcijas tiek eksportēta un šī nozare ir konkurētspējīga – zāļu eksports no Latvijas pieaug arī krīzes apstākļos! Šobrīd Latvijā ir reģistrētas jau 19 farmaceitiskās kompānijas, kas nodrošina apmēram 2000 darba vietu. Un ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka Latvijā ir arī ļoti spēcīgs un konkurētspējīgs zāļu izstrādes centrs - Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), kura ieguldījumu farmācijas nozares attīstībā Latvijā ir grūti pārvērtēt. Tā, piemēram, OSI izstrādātā oriģinālpreparāta mildronāta un ftorafūra eksporta apjoms no a/s Grindeks 2008. gadā sasniedza apmēram 100 miljonus dolāru, bet Mildronāts jau vairākus gadus ir Latvijas lielākā intelektuālā eksportprece. Arī šobrīd OSI jauno produktu izstrādnes nodrošina “Grindeks”, “Olainfarm”, kā arī pārējo farmācijas uzņēmumu konkurētspēju un attīstību. Var droši teikt, ka OSI uzlabotie mildronāta, fenibuta, fenotropila, amlodipīna un citu preparātu analogi kā arī jaunās tehnoloģijas un oriģinālizstrādnes ir Latvijas farmācijas nozares attīstības garants! To, ka Latvijas zinātnieki ir konkurētspējīgi pasaules mērogā, liecina arī OSI starptautiskās sadarbības rezultāti. Tā, piemēram, OSI ir piedalījies Alcheimera slimības ārstēšanas līdzekļa akatinola-memantīna (Axura, Nameda, Ibixa) izstrādē, kurš ir reģistrēts ES un ASV. Preparāta pārdošanas apjomi 2008. gadā jau pārsniedza 1,5 miljardus USD. Tas varēja būt arī Latvijas eksports, bet Latvijas valsts atbalsts zinātnei ilgus gadus ir izpalicis. Tāpēc galvenie ieguvēji no Latvijas zinātnieku darbības līdz šim ir bijuši ārzemju farmaceitiskie uzņēmumi, kas finansē šos pētījumus un ir nodrošinājuši to, ka Latvijas zinātnieki ir uzkrājuši sadarbības pieredzi jaunu zāļu izstrādē. Tās rezultātā ir radušies jauni pretvēža preparātu kandidāti, potenciālas zāles iekaisumu ārstēšanā ar principiāli jaunu darbības mehānismu un daudzas citas.Bet uz ko tad balstās Latvijas Organiskās sintēzes institūta veiksmes stāsts? Vispirms tas ir OSI personāls – 115 zinātņu doktori un apmēram 100 studentu, kā arī pārdomāti ieguldījumi savu darbinieku zinātniskās kvalifikācijas izaugsmē, ieskaitot stipendijas ķīmiju studējošiem. Un protams – tās ir OSI zinātniskās tradīcijas, kas sakņojas vairāk kā 50 gadu pieredzē. Šajā laikā OSI ir radījis 17 oriģinālas zāles un vairāk kā 70 zāļu iegūšanas tehnoloģijas. Jāatzīmē, ka institūts vienmēr ir izcēlies ar inovatīvu un mērķorientētu zinātnisko darbību. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka OSI patentē visvairāk izgudrojumu valstī, un ir ieguvis gan Vispasaules intelektuālā īpašuma aizsardzības organizācijas (WIPO) balvu inovatīviem uzņēmumiem (2009.g.), gan arī Latvijas Darba devēju konfederācijas balvu par inovācijām uzņēmējdarbībā (2005.g). Protams, ka pētnieciskajai darbībai ir nepieciešami arī mērķtiecīgi ieguldījumi attīstībā. Pateicoties ES programmām, pašu nopelnītajiem līdzekļiem un pārdomātai finansu politikai pēdējos gados OSI zinātniskajā infrastruktūras attīstībā ir ieguldījis apm. 5 miljonus dolāru. Un ļoti svarīgs faktors ir tas, ka OSI izmanto visas iespējas kooperācijai inovatīvajā darbībā, realizējot sadarbības projektus ar 14 farmaceitiskajām firmām no ES, ASV u.c. valstīm, kas nodrošina iespēju pastāvīgai institūta izaugsmei. Mācīties var arī no konkurentiem!No augšminētā izriet, ka farmācijas nozare ir visas iespējas kļūt par Latvijas nākotnes ekonomikas stūrakmeni. Taču, lai tas patiešām notiktu, ir jāatjauno zinātnes infrastruktūra pilna zāļu izstrādes cikla realizācijai Latvijā! Lai Latvijai beidzot būtu arī sava “Nokia”, ir jāatjauno ķīmiski farmaceitiskās rūpniecības klasteris Latvijā ar OSI kā tā inovāciju ģenerātoru. Tas ļautu piesaistīt ES un privāto struktūru finanšu līdzekļus un uz OSI, BMC, LU, RTU un RSt.U bāzes izveidot Farmācijas biznesa atbalsta un kontraktpētniecības centru, kas sastāvētu no Zāļu vielu tehnoloģiju izstrādes un pārneses centra ar pilotražotni un Farmaceitiskās farmakoloģijas un toksikoloģijas centra zāļu vielu priekšklīniskajai izpētei. Tad beidzot visi zinātnes un inovācijas augļi farmācijas un biomedicīnas nozarē patiešām būtu Latvijas ieguvums un veicinātu Latvijas atdzimšanu.Taču, lai tas notiktu, vispirms ir nepieciešama politiskā griba un spēja noticēt tam, ka Latvijā ir iespējams ne tikai naudu dalīt, bet arī nopelnīt. Tad Latvija spētu atmaksāt kredītus un atplaukt jau tuvākajos gados. Ministru kabinets jau ir spēris pirmo soli, iezīmējot daļu ES līdzekļu tieši farmācijas nozares izaugsmei nepieciešamās infrastruktūras atjaunošanai. Ja šai iniciatīvai sekos arī IZM, piesaistot šim projektam arī zinātnes infrastruktūras atjaunošanai paredzētos ES līdzekļus, tad zinātniekiem beidzot patiešām radīsies iespēja palīdzēt Latvijai kļūt tādai, kādu mēs visi to vēlamies redzēt – ar zināšanās balstītu ekonomiku un pārtikušu un izglītotu Latvijas tautu.Šodien mums ir dota izvēles iespēja. Pētniecība, attīstība un inovācija – tas ir ilgtermiņa izaicinājums krīzes pārvarēšanai. Tad nepalaidīsim garām šo iespēju, bet darīsim, kas ir mūsu spēkos un mums izdosies!