Radošo savienību plēnums
Vīķe-Freiberga: Izsūtījums nedraud, laipni lūdzu, būsim radoši!
Runa Latvijas Radošo savienību plēnumā Latvijas Nacionālajā teātrī 2009.gada 1.jūnijā
Skujenieks: Mums jāatstāj pasaulei bagātāks mantojums nekā senprūšiem
Augsti godātā sapulce! Literatūra, būdama ciešos rados ar citām gara sfērām, vienlaikus pilnībā no tām atšķiras. Tai ir dubulta misija, pat varētu sacīt - dubults krusts. Runājot par latviešu literatūru, liktenis tai ir nolēmis mūsu zemes robežas un tās nelielās ārpusnieku saliņas, kuras grib saglabāt savu latvietību.
Valdis Zatlers: Jāapzinās spēks, kas var pacelt sabiedrību
Cienījamās dāmas, godātie kungi, cienījamie Latvijas radošie cilvēki!Šis pasākums liek man aizdomāties par to, kādas sajūtas man bija 1988.gadā. Tad, kad faktiski, manuprāt, manā apziņā sākās Latvijas valsts atjaunošanas process. Tai brīdī, kad es biju vecumā, kad cilvēkam ir viņa personības attīstības krustceles un viņš uzdod sev jautājumus, vai viņš spēs sevi realizēt savā dzīvē vai nē? Tajā brīdī mēs bijām ļoti nospiesta sabiedrība, izņemot jūs – radošos, kas spēja sanākt kopā, spēja radīt to fenomenu, ko man patīk saukt par kolektīvo intelektu.
Andris Lauciņš: Vai latviešiem sava valsts ir pa kabatai
Labdien, cienītās dāmas, godātie kungi! Es vispirms gribu teikt, ka es esmu ļoti pagodināts, ka jūs, sapulces organizētāji, aicinājāt mani šeit uzstāties. Es biju pat ļoti pārsteigts par šo priekšlikumu. Sapulces organizatori lūdza man pateikt savas domas par diviem jautājumiem. Pirmkārt, par to, vai jūsu profesijas kā radošās profesijas varētu kaut ko darīt, lai veicinātu ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā.
Artūrs Ancāns: Bijām pelnījuši pamatīgu pļauku
Mēs, Latvijas iedzīvotāji, jau ilgāku laiku bijām pelnījuši pamatīgu pļauku. Par to, ka, atjaunojoties Latvijas neatkarībai, mēs iekāpām ātrgaitas vilcienā, kas no stacijas „Tautas dvēsele” ar milzīgu ātrumu brauca uz staciju „Materiālā labklājība”. Par to, ka šajā vilcienā ērti iekārtojāmies savā kupejā, vienkārši gaidījām nākošo pieturu un dusmojāmies, ja vilciens kādā līkumā sašūpojās vai samazināja ātrumu.
Zane Pamše: Daža mākslinieka piedāvātā produkta cena ir nesamērīgi augsta
Sākšu ar to, ka esmu īstena ventiņu sieva, varētu savu sakāmo pateikt arī ventiņu mēlē, bet, lai visiem viss būtu skaidrs, runāšu latviešu literārajā valodā. 19.maijā, kad mani uzaicināja piedalīties šajā Radošo savienību plēnumā, es tikko kā biju atbrīvota no darba Kultūras ministrijā, kur strādāju kā valsts kultūras eksperte Ventspils rajonā, un nu biju tāda kā kulturāla bezdarbniece, tāpat kā pārējie 27 valsts kultūras eksperti, kuri strādāja rajonos un koordinēja darbu ar Kultūras ministriju un Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru.
Edgars Vērpe: Jāstrādā
Esmu aicināts runāt par kultūras ekonomisko ietekmi Latvijā. Laikam tāpēc, ka jau gadiem visās iespējamās auditorijās – arī Finanšu ministrijā un Saeimā - esmu centies atspēkot absurdo pieņēmumu, ka kultūra ir tikai patērējoša nozare. Tā nav. Valsts ieguldījums kultūras nozarē ir nozīmīgs ne vien no sabiedrības garīgās attīstības viedokļa, bet arī no ekonomiskā viedokļa. Pētījumi gan Latvijā, gan ārvalstīs liecina, ka kultūra sniedz ievērojumu tiešu un netiešu pienesumu valsts ekonomikai.
Māra Pāvula: Lai atgrieztos, ir jābūt kādam iemeslam
Mani sauc Māra, man ir 19 gadi, esmu dzimusi 4 mēnešus pirms deklarācijas par Latvijas neatkarības atjaunošanu pieņemšanas. Citu kā brīvu Latviju es nepazīstu.