Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm iekšzemes koproduktam Latvijā būtu jākāpj 2011.gadā. Nākamgad kritums plānots mīnus 4% no IKP, sacīja A.Kampars. “Nākamgad noteikti būsim sasnieguši līmeni, no kura varam kāpt uz augšu, ” viņš pauda.
Viņš norādīja, ka šobrīd vismaz divās nozarēs ir novērojams eksporta kāpums - mežrūpniecībā un pārtikas nozarē. Ja pie krītošiem eksporta tirgiem pārtikas nozare spēj kāpināt eksporta apjomu, tad, eksporta tirgiem palielinoties, gaidāms būtisks palielinājums, teica ministrs. Uz aizrādījumu, ka maksa par to ir izcirstie meži, kas tiek lēti pārdoti, ministrs atbildēja, ka “varam jau sēdēt un gaidīt, un stāstīt, ka mums kāds kaut ko iedos, bet mums pašiem kaut kas ir jānopelna un mūsu resursi ir zeme, jūra, meži, intelektuālais potenciāls”. Taču viņš atzina, ka valsts meži šobrīd ir galvenais peļņas resurss. Mums ir daudzi nopietni signāli, kas liecina, ka tūliņ varam sākt izaugsmi, bet tas, ka krīt ieņēmumi, to mēs nenoliedzam, tomēr atzina A.Kampars.
Ministrs informēja, ka starptautiskie aizdevēji tuvākajās dienās pieņems lēmumu par aizdevuma piešķiršanu Latviju. Viņš bija pārliecināts, ka Latvija to saņems, jo nopietnākais esot izdarīts – samazināts budžeta deficīts par 500 miljoniem latu. Viņš gan atzina, ka Briselē premjers Valdis Dombrovskis (JL) saņem Eiropas Savienības dalībvalstu aizrādījumu, ka Latvijā ir zemi nodokļi. “Viņu secinājumi ir tādi, ja nodokļu ieņēmumi jums ir tik zemi [otrie zemākie ES], tad palieliniet nodokļus, taču ne vienmēr Eiropas cilvēki saprot sakarību, ka Latvijā situācija ir savādāka, palielinot nodokļus, ne vienmēr palielinās ieņēmumi,” klāstīja ekonomikas ministrs.
Uz jautājumu, kur valdība mazinās izdevumus nākamgad, viņš teica, ka vēl var mazināt administratīvā pārvaldē. Normālā valstī birokrātiskajam aparātam tiek tērēti 3% – 4% no IKP, bet Latvijā tie ir 7%. Viņš gan atzina, ka visus 500 miljonus, mazinot ierēdniecību tomēr nevarēs iegūt.
Viņs uzsvēra, ka valdībai tagad ir “jānodefinē, kas un kur mēs iesim tuvākajos piecos, desmit gados”. Ministrs varēja uzreiz arī atbildēt. “Mēs turpmāk nebāzēsimies uz iekšējā pieprasījuma radīto IKP pieaugumu, bet tieši otrādi, Latvija, kā maza ekonomika, būtiski stimulēt visa veida konkurētspēju, produktivitātes pieaugumu. Tas nav nekas jauns, bet būtiski to ir norealizēt. Īstenībā mūsu ekonomika ir darbojusies tikai ar iekšējiem dzinuļiem. Tas, ko mēs gribam darīt, nodefinēt mūsu trīs četras nozares, kur mums joprojām ir potenciāls. Tas nevedas gludi. Piecas nozares būs noslēgts loks.”