Jauniešu Ministru kabinetā esmu Labklājības ministre, lai informētu un veicinātu sabiedrības pozitīvu domāšanu un interesi par norisēm valstī, konkrētāk, darba un sociālās aizsardzības jomās, kas savukārt sekmētu sabiedrības uzticamību.
Ir nostrādātas pirmās dienas JMK un man jau ir izkristalizējies nākotnes redzējums - motivēt sabiedrību un valsti par ciešu un atklātu sadarbību. Motivācija šajā gadījumā izpaužas kā valsts pretimnākšana tautai grūtajos brīžos un savukārt tauta apzinās, ka tās atbalsts ir tikpat nozīmīgs.
Ikdienā esmu vienkārša studente, vismaz līdz 14. aprīlim tā bija :) , bet tad nāca šī iespēja iejusties mazas ministres ādā. Sāku izjust tautas attieksmi pret valdību, vissāpīgāk to izjutu pēc interneta portālos izskanējušiem komentāriem par visiem maniem jauniešu kolēģiem, kad mūs visus nolīdzināja zemāk par zemi. Taču no otras puses tas tikai vairāk izraisa mūsu aktivitāti un virza uz reālu darbību. Tā kā arī par šādu viedokli - paldies!
Par manu dalību šajā projektā.
Kāpēc esmu izvēlējusies šo nozari?
Ielūkojoties dziļāk valsts pārvaldē un izpētot reālo situāciju kā dzīvo kaimiņi, radi, draugi un viņu ģimenes, sapratu, ka kur vien paskaties, tur tev cilvēks priekšā - vai pensionārs, vai invalīds, vai māmiņa ar zīdaini uz rokām. Līdz ar to cilvēks un viņa labklājība ir kā platforma un galvenais elements visām nozarēm.
Dažkārt tiek dzirdēts uzskats, ka Labklājības ministrijas padotībā nav tādu iestāžu, kuras spētu pastarpināti kaut ko saražot, ko vēlāk varētu pārdot vai iemainīt. Taču, ja apskata valsts budžeta ieņēmumu analīzi, tad var ieraudzīt, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ieņēmumu ziņā lielākais nodoklis no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Tādēļ, pirmkārt un galvenokārt, ir jāsamazina bezdarbs un jāapkaro tā saucamais "slēptais bezdarbs" (nav atbrīvots, ir bezalgas atvaļinājumā, par kuru nemaksā, nekur nevar doties, kompensācijas arī nesaņem). Tās ir reālas lietas, ko es kā finansiste un nu jau Jauniešu Ministra kabineta pārstāve vēlos sakārtot savā valstī, kur dzīvoju un par kuru esmu lepna, bet skaitļi tagad diemžēl ir bēdīgi, pat kritiski, kā piemērs, NVA statistika - 116768 bezdarbnieki marta beigās. Ceru, ka, visiem līdzdarbojoties un sadarbojoties, mēs spēsim saglābt valsti.
Mans personiskais mērķis, ko es vēlos iegūt no šī projekta ir vēlme iesaistīties politikā, valsts pārvaldē, izprast un gūt zināšanas par valsts politiskajiem procesiem, sniegt priekšlikumus amatpersonām. Šī ir iespēja, ka mani "sadzirdēs".
Mani galvenie uzdevumi jeb rīcības plāns, esot Jauniešu ministra postenī, tiks izklāstīts nākošajā blogā.
Paldies par sapratni un atbalstu!
Ar cieņu,
Elīna