Gandrīz trešajai daļai skolēnu ir nepieciešamas papildu sirds veselības
pārbaudes, savukārt pieciem sešiem procentiem bērnu, iespējams, arī
ārstēšana. Tas konstatēts pilotprojektā, kurā astoņās Rīgas skolās tika
izvērtēta bērnu un pusaudžu sirds veselība. Latvijas Kardiologu
biedrības prezidents, profesors Andrejs Ērglis, kura vadībā tika veikts
pētījums, pauž, ka projekta lielākais ieguvums ir laikus konstatētas
sirds veselības problēmas. "Lai nav tā, ka līdz 40 gadiem visi bojā
veselību un pēc tam cenšas to saglābt. Mums ir jāveicina veselīgs
dzīvesveids jau no paša sākuma," viņš uzsver.
Upe, kas izgrauž krastus
Šā gada maijā astoņās Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas skolās 2200 3.—12.klases skolēniem tika mērīts asinsspiediens, augums, viņi nosvērās, un tika pierakstīta viņu kardiogramma. Tad arī 13,23% izmeklēto skolēnu konstatēja aritmiju, no tiem 9,14% atklāja tahikardiju jeb paaugstinātu pulsu, savukārt pārējiem — bradikardiju jeb palēlinātu pulsu.
"Ja atceramies basketbolistus un futbolistus, kuri miruši sporta laukumā, tad iegūtā informācija ir nenovērtējama. Tā kā aritmija ir viens no nopietnākajiem pēkšņās nāves cēloņiem, mēs to identificējam pietiekami ātri," skaidro A.Ērglis. "Te gan jāskatās uz to, ka ir ļoti emocionālas meitenes un zēni, kas mērījumu laikā varbūt bija satraukušies, tāpēc šie skaitļi varētu būt mazāki." Īpašu uzmanību viņš vērš uz to, ka 4,82% skolēnu konstatēts paaugstināts asinsspiediens. Tam ir vistiešākais sakars ar iespējamām sirds un citu orgānu sistēmu veselības problēmām.
"Paaugstināts asinsspiediens ir kā strauja upe, kas izgrauž krastus. Jo asinsspiediens ir augstāks, jo tas vairāk traumē asinsvadu sieniņas, līdz ar to ir lielāka iespēja, ka var būt infarkts, nieru bojājums, smadzeņu trieka," saka kardioloģijas profesors. Kā iemeslus, kādēļ tik jauniem cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens, A.Ērglis min neveselīgo ēšanu, alkoholu, narkotikas, nikotīnu. Arī pārāk smagas skolas somas varot pārslogot sirdi.
1,55% skolēnu konstatēti sirdsdarbības traucējumi, kas visticamāk ir iedzimti. Daudziem no šiem skolēniem nepieciešama tūlītēja ārstēšanās.
Gaida turpinājumu
Ar katru gadu arvien vairāk skolēnu saņem atbrīvojumu no sporta stundām, īpaši vecāko klašu audzēkņi, stāsta projektā iesaistītās Rīgas 95.vidusskolas direktors Juris Celmiņš. "Negribētos domāt, ka šeit ir tikai ģimenes ārstu labvēlība. Arī pēc diagrammām redzam, ka iemesls var būt nopietnas saslimšanas. Liels skaits skolēnu nespēj izpildīt sporta normatīvus," saka J.Celmiņš.
A.Ērglis stāsta, ka projekta īstenotāji informējuši visus vecākus, kuru bērniem atklātas problēmas ar sirdi, ka vajadzīgi tālāki medicīniskie izmeklējumi. Ļoti nepieciešams esot projekta turpinājums, lai mediķi, līdzīgi kā astoņās Rīgas skolās, izmeklētu visus Latvijas skolēnus un laikus konstatētu problēmas. Par to sāktas sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju.
2006.gadā Latvijā dažādās vecuma grupās tika reģistrētas 65 475 saslimšanas ar kardiovaskulārām slimībām. Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras dati liecina, ka 2007.gadā vairāk nekā pusei mirušo kā nāves cēlonis konstatētas sirds slimības.