"Šobrīd 2020.gada budžetā tiek prasīti papildus 600 miljoni eiro, bet 2021.gadā jau pāri par miljardu eiro. Es nepalielināšu budžeta deficītu vai nodokļus tikai tāpēc, ka ministru apetīte ir pārāk liela," uzsvēra Kariņš.
Viņš gan norādīja, ka budžeta izstrādes process ir tikai sācies un tas turpināsies visu vasaru, tāpēc risinājums noteikti tiks atrasts. Vienlaikus tiks turpināts darbs pie nozaru sistēmiskas sakārtošanas, pārskatot to politiku kopumā, stiprinot nozaru sazobi, tā padarot valsts pārvaldes sistēmu daudz efektīvāku.
Vaicāts, vai ir zināmas prioritārās jomas, kurām noteikti tiks rasts finansējums 2020.gada budžetā, Kariņš apstiprināja, ka prioritātes ir skaidras, tomēr jebkurš budžeta izstrādes process ir politisks, tāpēc sagaidāmas sarežģītas sarunas.
"Katrs ministrs uzstāda savas prasības, proti, viņš vēlas palielināt finansējumu konkrētās jomās. Bet mana kā premjera prasība ir samazināt budžeta deficītu. Visas šīs vēlmes un prasības tiks ieliktas kopīgā katlā un redzēsim, kas no tā iznāks. Es nevienam ministram nepārmetu vēlmi ieguldīt konkrētās jomās, jo saprotams, ka jāiegulda ir visur, bet vajadzības ir jāsamēro ar iespējām," pauda Ministru prezidents.
Viņš arī atzina, ka ir izskanējusi vēlme paaugstināt budžeta deficītu, tomēr, premjera vērtējumā, "tas ir ekonomisks neprāts palielināt valsts parādu laikā, kad pasaules ekonomika aug". Kariņš uzskata, ka patlaban nav īstais laiks deficīta palielināšana, jo tagad ir jāuzkrāj nedienām.
Kā ziņots, Ministru kabinets 15.aprīlī atbalstīja Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2019.-2022.gadam, kurā 2020.gada fiskālā telpa prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā. Programma tika iesniegta Eiropas Komisijai.
Pašvaldības=korupcija un izšķērdība
kolhoza galvenais grāmatvedis
Lora