Sarunu laikā pārrunāti valsts attīstībai svarīgi jautājumi, tostarp, kā nodrošināt straujāku ekonomisko izaugsmi, valsts iekšējo un ārējo drošību un pilnveidot izglītības sistēmu. Premjers norādīja, ka šodien notikušas tikai pirmās sarunas un tās vēl turpināsies.
Vaicāts, vai gadījumā, ja uz 14.Saeimu nekandidējušais, pašreizējais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) tiktu virzīts ministra amatam, politiķis to varētu ieņemt situācijā, kad viņš nav izmantojis iespēju saņemt vēlētāju novērtējumu vēlēšanās, Kariņš norādīja, ka "šis jautājums vispār nav skatīts".
Taujāts par to, kāds princips būtu jāievēro attiecībā uz esošiem ministriem, kuri nav izmantojuši iespēju kandidēt vēlēšanās, valdības vadītājs norādīja, ka JV valdē ir bijusi diskusija tikai par tiem deputātiem, kuri kandidēja un kuri vai nu ir, vai nav ievēlēti.
Premjeru papildināja JV politiķis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, skaidrojot, ka tad, kad valdības veidošanas sarunas nonāks pie konkrētām personām, tad arī par to būs iespējams runāt. Taču pašlaik koalīcijas sarunās vēl netiek skatītas nedz konkrētas atbildības jomas kādai partijai, ne konkrēti ministru kandidāti, vērsa uzmanību Rinkēvičs.
Iepriekš Latvijas Radio "Krustpunktā" taujāts, vai par ministriem var virzīt tos esošos ministrus, kuri nekandidēja vēlēšanās, Valsts prezidents Egils Levits pauda, ka tas būtu "viens problemātisks punkts".
"Es teiktu tā: nevis 100%, bet principā, ja esi ministrs, tad pirmo reizi tevi var ņemt no ārpuses - cilvēku, kurš ir vai nav partijas biedrs. Kā kompetences ministru var ņemt no ārpuses, un ir svarīgi, ka šī iespēja pastāv, bet nākamajās vēlēšanās tev tomēr vajadzētu nostāties vēlētāju priekšā," norādīja Levits.
LETA vēstīja, ka, vaicāts, vai, ņemot vērā prezidenta pausto nostāju, partija ministra amatam virzīs Gehardu, Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars norādīja, ka NA par to vēl nav lēmusi. Viņaprāt, valdības veidošanas procesā šis nebūs vienīgais problemātiskais jautājums.
JV valde ir lēmusi ministra amatam nevirzīt tos deputātus, kuri nav ievēlēti 14.Saeimā. Tas attiektos uz pašreizējo finanšu ministru Jāni Reiru, kurš vēlēšanu rezultātos ir tieši pirmais "aiz strīpas", kas nodala ievēlētos un neievēlētos deputātus.
Kariņš atgādināja, ka trešdien, 5.oktobrī, plānota tikšanās ar trešo "potenciālo partneri" "Progresīvajiem".
Vaicāts par AS un NA iebildumiem "Progresīvo" aicināšanai valdībām, Ministru prezidents norādīja, ka JV ir uzklausījusi AS un NA redzējumu, ka labāk ir veidot trīs partiju koalīciju.
"Mūsu uzskats ir nedaudz citādāks. Ņemot vērā lielos darbu, tajā skaitā reformas, kas ir nepieciešamas valstī, jānodrošina, ka Saeimā ir spēcīgs vairākums, kas tās varēs īstenot," pauda premjers, skaidrojot, ka ir jānodrošina, lai parlamentā likumi tiktu pieņemti pamatā tādā veidā, kādus tos ir iesniegusi valdība.
To var paveikt tikai spēcīga un plaša koalīcija, ko JV pēc pieredzes redz kā apmēram 60 balsu koalīciju, kas ļautu stabili strādāt, skaidroja Kariņš, norādot, ka to nodrošinātu četru partiju koalīcija ar "Progresīvajiem". Tas kopā veidotu 64 deputātu atbalstu Saeimā.
JV līderis vērsa uzmanību, ka apmēram 60 balsis nodrošinātu "pilna laukuma" nosegšanu, jo būtu nepieciešamais atbalsts arī parlamenta komisijās, kurās tiek strādāts ar likumprojektiem.
Vaicāts, vai, ņemot vērā NA un AS iebildumus "Progresīvo" uzņemšanai koalīcijā, vai "Progresīvajiem" varētu piedāvāt slēgt atsevišķu sadarbības līgums, Kariņš skaidroja, ka sarunu pašā sākumposmā ir pāragri runāt "par šādām lietām".
Jau vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza JV, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība - 16, AS - 15, NA - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10 un "Latvija pirmajā vietā", kura ieguvusi deviņus mandātus.
(Pievienota 3.-9.rindkopa.)