Kažociņš: krievvalodīgie jūtas aizvainoti, ka ir atstumti

Intervijā Latvijas Avīzei viņš teic - «ir žēl, ka Latvijas krievvalodīgie jau agrāk nav iesaistīti Latvijas valdībā un valsts attīstībā nav spēlējuši izšķirošāku lomu».

Avīzes vaicāts par Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča medijos izskanējušo frāzi par Biškeku, kas draud Latvijai, ja pēc vēlēšanām netiks ņemts vērā J.Urbanoviča izstrādātais valsts attīstības variants, J.Kažociņš izvairās no atbildes, «jo SAB nejaucas iekšpolitikā. Par ekstrēmisma vai iekšējiem draudiem valstī ir jāvaicā Drošības policijai».

Tomēr žurnālistu uzstājīgi tincināts, vai šis brīdinājums nav saistāms ar ārējām ietekmēm, SAB šefs atbild, ka pirms vēlēšanām politiķi mēdz teikt daudz ko, «pat to, ko varbūt vēlāk nožēlo».

J.Kažociņam neesot iemesla domāt, ka J.Urbanoviča sacītais būtu tiešā veidā saistāms ar Krievijas Federācijas apdraudējumu Latvijas Republikai. «Tomēr kontekstā ir runa par mūsu kaimiņvalsti un Latvijas lielāko minoritāti,» saka SAB direktors un nonāk līdz iekšpolitiskajai analīzei par netālredzīgo politiku, neiesaistot valsts vadībā cittautiešus.

Viņš arī norāda, ka «diemžēl pie mums Latvijā nav izveidojusies normāla politiskā sistēma ar kreiso, tas ir, sociālisma atbalstītāju, nometni un konservatīvajām un liberālajām partijām, kuras varētu piesaistīt pilsoņus neatkarīgi no viņu tautības. Diemžēl ir partijas, par kurām vismaz līdz šim balsojuši tautības dēļ. Tās nav iesaistītas valdībā, un tas ir bīstami».

No savas pieredzes J.Kažociņš teic: ja liela iedzīvotāju daļa jūtas aizvainota par to, ka nav varējuši piedalīties valsts pārvaldē, tad šāds aizvainojums nav veselīgs un kaut kas ir jādara.

Avīzes vaicāts par SAB šefa veselības stāvokli, J.Kažociņš atbild – cik viņam zināms, par to raizējas viens cilvēks (bijušais Tautas partijas dibinātājs  Gundars Bērziņš nesen medijos izteicās, kas J.Kažociņš ilgstoši slimojot), bet viņam «veselības problēmu nav un nav arī bijis».