To I.Kažoka minēja kā vienu no problēmām, ko varētu palīdzēt risināt iecere finansēt partijas no valsts budžeta, par ko otrdien vienojās valdība. Vēl viena būtiska problēma, viņasprāt, ir atkarība no ziedotājiem. Partijām varētu būt ļoti apjomīgas melnās kases, sprieda eksperte.
Viņa gan atzina, ka valdības atbalstītais likumprojekts, kas tālāk tiek virzīts uz Saeimu, lai gan ir labāks nekā nekāds, tomēr tas nav optimāls. Viņasprāt, tas neatrisinātu visas problēmas, tomēr ir labs kā pirmais solis.
Kā teica I.Kažoka, šīs pašas problēmas apzinājās arī citu Eiropas valstu pilsoņi, valdības un parlamenti, un Latvija ir viens no retajiem izņēmuma gadījumiem, kad valsts nefinansē politiskās partijas.
I.Kažoka pauda viedokli, ka finansējums no valsts neatrisinātu visas problēmas, tomēr ļautu tām partijām, kas grib darboties pēc godīgākiem principiem, būt izvēlīgākām attiecībā uz ziedojumiem vai nelegālajām naudām, ko tās pieņem vai nepieņem. Šobrīd gandrīz jebkura partija nostādīta nepieciešamības priekšā atrast lielas summas savai kampaņai, teica pētniece.
Viņa arī izteicās, ka lielā mērā Latvijā politika ir bizness, cilvēki, izņemot atsevišķus izņēmumus, iet politikā, lai gūtu labumu sev, un, viņasprāt, valsts finansējums var kaut kādā veidā to mainīt. Tomēr I.Kažoka kritizēja to, ka no likumprojekta izņemta norma par ļoti striktiem reklāmas raidlaika ierobežojumiem. "Kaut kādu mistisku neizprotamu iemeslu dēļ Ministru kabinets šo daļu atlika uz labākiem laikiem, bet ideju par valsts finansējumu nolēma virzīt tālāk. Un, manuprāt, tas ir nepareizi."
Kopumā gan I.Kažoka bija skeptiski noskaņota par likumprojekta likteni un prognozēja, ka Saeimā to mēgīnas novilcināt tik ilgi, cik būs iespējams. Viņa izteica šaubas, ka deputātiem būs gana liela politiskā griba pie tiem strādāt.
Pēc 100.panta informācijas, ja jaunais modelis būtu jau 9.Saeimas vēlēšanās, partija Jaunais laiks iegūtu 74 000 latu gadā, bet ZZS – 76 000 latu gadā.