Viņš norāda, ka Latvija ir maza valsts, kurā arvien pasliktinās demogrāfiskā situācija. Tāpēc vienam no valsts mērķiem jābūt demogrāfiskās situācijas stabilizācijai, turklāt tas jāīsteno turpmākajos desmit gados, citādi 2030.gadā būs «nepatīkama situācija».
R.Ķīlis arī vaicā – ja nav bērnu, kāpēc tad vajadzīga valsts? Profesors skaidro, ka līdzšinējā Latvijas attīstībā valdījuši dažādu nozaru un grupu mērķi un intereses, arī izglītībā, taču viņam konsolidācija un labklājība ir galvenais un nozīmē daudz vienmērīgāku nacionālās bagātības sadalīšanu.
Labklājības konsolidācija – tā ir arī drošība, saka R.Ķīlis, lai cilvēki valstī justos mierīgi, lai valsts netiktu pakļauta ekonomiskam, ne tikai militāram riskam. Viņš arī norāda, ka tieši militāri draudi jau ir pagātne, taču pavisam reāli ir ekonomiskie, ideoloģiskie un kriminālie draudi. Turklāt vēl arī narkotikas.
Vaicāts, kāpēc Latvija nav spējusi izvirzīt un īstenot nopietnus ilgtspējīgus mērķus, vai mums «smadzeņu nepietiek», profesors saka, ka smadzņu varbūt arī pietiek, taču ar vienu iemeslu to nevar izskaidrot. R.Ķīlis uzskata, ka neesam pieraduši domāt ilgākā laika perspektīvā, plānošanas maksimums tagad ir divi trīs gadi. Vidējais plānošanas skats valsts pārvaldē – pieci gadi. Taču, piemēram, vidējās izglītības reforma, saka R.Ķīlis, nav ne pāris gadu, ne arī piecu gadu jautājums. Jaunākajās klasītēs šīs reformas rezultāti būs manāmi pēc gadiem desmit.
Visā izglītības reformā R.Ķīlis par pašām nozīmīgākajām uzskata pamata un vidējo izglītību, jo tur tiek ielikts izglītības fundaments. Turklāt laba skola sabiedrībā ir noderīga vēl viena iemesla dēļ – tā satur kopā cilvēkus, lai viņi neaizbrauktu no Latvijas. Tāpēc Latvijai labas skolas ir nepieciešamas ne tikai Rīgā, bet arī citās vietās. Tad, pēc R.Ķīļa domām, būtu lielākas cerības, ka cilvēki te paliktu.
Diemžēl visa iepriekšējā Latvijas politika, kas tika īstenota gan izglītībā, gan nodokļos, ir veicinājusi tikai vienu – vidēji turīga iedzīvotāju slāņa veidošanos, kas nav vēlējies maksāt nodokļus. Viņaprāt, šī ir viena no redzamākajām valsts un sabiedrības prioritātēm, kas savulaik ir izveidojusies un arī nostiprinājusies.
Ķīlis: ja nav bērnu, kāpēc tad vajadzīga valsts
Labklājības konsolidācija un drošība – tās ir Latvijas pašas galvenās nacionālās intereses, šodien intervijā laikrakstam _Čas _saka profesors Roberts Ķīlis, kurš ir arī Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs. Taču līdzšinējā Latvijas politika veicinājusi vidēji turīga sabiedrības slāņa rašanos, kas nav gribējis maksāt nodokļus. Šī, pēc R.Ķīļa domām, ir viena no redzamākajām valsts un sabiedrības prioritātēm, kas ir nostiprinājusies.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.