Raidījums vēsta, ka kopumā pēdējo 7 gadu laikā KNAB kriminālvajāšanai nodevis 11 krimināllietas, kurās kopā apsūdzēta 21 Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona. Pamatojoties uz šo lietu materiāliem, birojs secinājis, ka korupcija VID muitā ir sistemātiska, turklāt tā izplatīta visos līmeņos.
Pagājušajā gadā izstrādātajās rekomendācijās, kā mazināt korupcijas risku muitā, KNAB secina arī, ka “vadība un vidēja līmeņa vadītāji, iespējams, var būt saistīti ar organizētām grupām un ietekmēt padoto darbinieku rīcību vēlamajā virzienā.”
“Atsevišķas krimināllietas liecina par to, ka korupcija pastāv VID iekšienē, proti, ka darbinieki viens otru kukuļo par to, lai noklusētu kādu parkāpumu, lai dotu kukuli par to, lai kolēģis pieņem kādu prettiesisku lēmumu, kā arī pastāv savstarpēja piesegšana un neziņošana - kolēģi zina par kolēģu pārkāpumiem, bet neseko aktīva rīcība, tātad piesedz viens otru,” de facto sacīja KNAB pārstāve Ieva Karslberga.
VID pārstāve Agnese Grīnberga de facto sacīja, ka pēdējo divu nedēļu laikā, proti, kopš Vladimira Vaškeviča aizturēšanas, VID nav pastiprinātā kārtā veicis kādus ārkārtas pasākumus korpucijas risku mazināšanā. Korupcija bija, ir un būs, sacīja A.Grīnberga.
Raidījums arī norāda, ka VID augstākā vadība pēdējo nedēļu laikā publiski izvairīgi komentējusi, kas būtu uzlabojams un vai vispār kas darāms. Tā pirms nedēļas telefonsarunā VID ģenerāldirektore Nellija Jezdakova de facto sacīja, ka muitā vēl esot uzlabojamu lietu, taču korupcijas riski VID neesot lielāki kā citviet.
Tikmēr KNAB uzskata, ka joprojām muitā saglabājies pārāk liels subjektīvais faktors un bieži viena cilvēka godaprāts nosaka, vai veikt pārbaudes vai nē. Un šajā ziņā korupcijas risks muitā esot augstāks nekā citās iestādēs.